Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Līdz 6–8 cm gari augi blīvās velēnās. Dzinumi auga augšgalā dzeltenzaļi, pie pamatnes tumšāki. Stumbrs smalks, nezarots vai nedaudz zarojas augšdaļā. Stumbra lapas atstāvošas, 0,8–1,5 mm garas. Zaru lapas lielākas, ovāli lancetiskas. Lapas gals pakāpeniski smails, mala gluda, šauri ierotīta. Dzīsla spēcīga, beidzas lapas galā. Lapu šūnas mazas, neregulāri taisnstūrainas, lapas pamatnē un dzīslas tuvumā tās ir šaurākas. Sporofīta stadijā suga viegli atpazīstama pēc sporogoniem, kas atgādina miniatūru golfa nūju. Setas 0,8–2,4 cm garas, gludas, sarkanas. Sporangiji 0,6–1,5 mm gari, noliekti, nogatavojušies – melni, spīdīgi (FNA 2015; Liepiņa 2017).
Izplatība. Cirkumpolārs izplatības areāls, kas galvenokārt iekļauj boreālos un arktiskos reģionus 20–585 m v.j.l. Eirāzijā un Ziemeļamerikā (Blockeel et al. 2014). Eiropā konstatēta no Svalbāras līdz Pirenejiem un Balkānu pussalai. Suga ir izzudusi Beļģijā, Nīderlandē un Baltkrievijā (Hodgetts 2019). Latvijā pirmo reizi novērota 1902. gadā (J. Mikutovičs), bet pēc 1990. gada konstatētas tikai četras atradnes (M. Pakalne, 1992, A. Āboliņa, 2002, L. Auniņa, 2003, I. Rēriha, 2005), visas Kurzemē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 2540 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija sarūk (Hodgetts 2019), jo ir mazinājusies sugai piemērotu biotopu platība (Raeymaekers 2000; Davidson 2014) un suga uzskatāma par apdraudētu lielākajā daļā Centrāl- un Dienvideiropas. Tomēr suga ir bieži sastopama Skandināvijas kalnu rajonos. Krievijā reģionālā populācija ir stabila. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām. Ņemot vērā sugas dzīvotņu (purvu biotopu, bet jo īpaši kaļķainu zāļu purvu) kopējo aizsardzības stāvokli valstī, nav pamata uzskatīt, ka atradņu skaits un līdz ar to arī populācijas lielums Latvijā turpmāk varētu būtiski pieaugt.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug atklātos purvos ar bāzisku vidi, piemēram, kaļķainos zāļu purvos (Blockeel et al. 2014). Arī Latvijā tā atrasta zāļu un kaļķainu zāļu purvos, kā arī pārejas purvos uz atklātas kūdras un lāmās. Aug kopā ar parasto avoksni Philonotis fontana, lielo kroksamtīti Ptychostomum pseudotriquetrum, atrotīto dižsirpi Scorpidium revolvens (J. Mikutoviča novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu ietekmē tai piemērotu biotopu nosusināšana, dabiska sukcesija, kūdras ieguve, sausums un nokrišņu daudzuma mazināšanās klimata pārmaiņu ietekmē. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliels EOO, neliela un sadrumstalota AOO, prognozēta nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Lai gan mūsdienu atradnes ir ĪADT (dabas liegumā “Baltezera purvs”, Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkā “Engures ezers”), tas pilnībā nepasargā no negatīvu ietekmju iedarbības. Sugai nepieciešami klaji purvi, tādēļ būtisks apdraudošs faktors ir nosusināšanas un tradicionālās zālāju un purvu apsaimniekošanas pārtraukšanas izraisīta purvu aizaugšana. Jāveic pētījumi par sugas populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Down-looking moss – Catoscopium nigritum. The moss is common in the boreal and Arctic regions. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1902. Four localities are known today in Kurzeme. AOO is 16 km², and EOO is 2,540 km². There are insufficient data on the size and changes of the regional population in Latvia. It grows in calcareous grass fens, as well as in transition mires on open peat and in bog pools. The species is threatened by habitat drainage, natural succession, peat extraction, drought and declining rainfall. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and small and fragmented AOO, with a predicted continued decline in habitat area and quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Although the present-day localities are in protected nature territories (the “Baltezera purvs” Nature Reserve, the Slītere National Park and the “Engures ezers” Nature Park), this does not protect the species from negative impacts. Studies should be carried out on the species’ population size, distribution and dynamics.
Literatūras saraksts
