Morfoloģija un bioloģija
Baloža lieluma rūsganpelēkbrūni baltraibs putns. Astes galā plata melna un šaura balta šķērssvītra. Uz galvas cekuls, kas vairāk izteikts tēviņam. Tēviņam arī melna rīkle ar baltu josliņu apkārt. Barojas gan kokos, gan uz zemes. Iztraucēta ar raksturīgu spurdzienu uzlaižas kokā turpat tuvumā un sastingst. Tēviņi dzied rudenī un agri pavasarī. Dziesma ir smalks trīszilbīgs svilpiens. Ligzda – bedrīte uz zemes pie kāda koka vai krūma saknēm. Dējumā 6–11 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Pieaugušie putni pārtiek galvenokārt no augu barības, bet mazuļu barība ir kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki. Nometnieks (LOB 2002).
Izplatība
Ļoti plašs izplatības areāls – no Francijas austrumu daļas līdz Ķīnas ziemeļiem tā dienvidos un no Skandināvijas ziemeļiem līdz Krievijas austrumiem ziemeļos (BirdLife International 2016). Izplatības areāls Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nedaudz sašaurinājies (Keller et al. 2020). Latvijā sugas izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu samazinājusies. Izplatības samazinājums novērots arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu, taču tas nav statistiski būtisks (Ķerus u.c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 5576 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 84907 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas
Pasaules populācija sarūk, taču ne tik strauji, lai populāciju uzskatītu par apdraudētu (BirdLife International 2016). Eiropas populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Baltkrievijā un Lietuvā sugas populācija īstermiņā ir stabila, Igaunijā – samazinās, bet Krievijas Eiropas daļā populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 4858–24069 pāru (9716–48138 pieaugušu indivīdu) liela. Īstermiņā populācija ir samazinās, taču ilgtermiņa tendence nav zināma (Ķerus u.c. 2021). Trīs paaudžu laikā tā samazinājusies par 68%.
Biotopi un ekoloģija
Apdzīvo jauktus skujkoku un lapu koku mežus. Samērā šauri specializētas prasības pēc daudzveidīgas meža struktūras, kur nepieciešama diezgan bieza mežaudze sākot no zemes līdz apmēram septiņu metru augstumam (pamežs, paauga un otrais stāvs) un dažādi struktūras elementi – kritalas, pārejas no klajumiņiem uz vietām ar biezu augāju, vietas smilšu vannām (Strazds, Ķerus 2017). Paaudzes ilgums: 2,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība
Sugu Latvijā atļauts medīt no 1. septembra līdz 31. janvārim. Katru gadu tiek nomedīts neliels skaits: no 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 104,8 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums
Sugu apdraud mežsaimnieciskā darbība, kas gan fragmentē un degradē dzīvotni, gan, ja tiek veikta ligzdošanas laikā, ir būtisks traucējums un var novest pie ligzdu bojāejas. Putnus un to ligzdas var apdraudēt dažādi plēsēji. Mežirbe tiek arī medīta.
Aizsardzība
Saskaņā ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mežirbe ir viena no mērķa sugām 133 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Mežirbei nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Šobrīd sugai tiek veikts sistemātisks monitorings. Sugas aizsardzības nodrošināšanai nepieciešams noteikt mežizstrādes un meža kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Jāsamazina kailciršu īpatsvars un jāmazina mežu sadrumstalošana. Mežsaimnieciskajos darbos jānodrošina mežirbei svarīgu struktūru – pameža, sīkkrūmu, kritalu – saglabāšana (Strazds, Ķerus 2017).
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš
Kopsavilkums
Ļoti plašs izplatības areāls – no Francijas austrumu daļas līdz Ķīnas ziemeļiem dienvidos un no Skandināvijas ziemeļiem līdz Krievijas austrumiem ziemeļos. Izplatības areāls Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nedaudz sašaurinājies. Latvijā sugas izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu samazinājusies. Izplatības samazinājums novērots arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu, taču tas nav statistiski būtisks. Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 5576 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 84907 km2. Pasaules populācija sarūk, taču ne tik strauji, lai populāciju uzskatītu par apdraudētu. Eiropas populācijas tendence nav zināma. Baltkrievijā un Lietuvā sugas populācija īstermiņā ir stabila, Igaunijā – samazinās, bet Krievijas Eiropas daļā populācijas tendence nav zināma. Latvijas ligzdojošā populācija ir 4858–24069 pāru (9716–48138 pieaugušu indivīdu) liela. Īstermiņā populācija ir samazinās, taču ilgtermiņa tendence nav zināma. Trīs paaudžu laikā tā samazinājusies par 68%. Apdzīvo jauktus skujkoku un lapu koku mežus. Samērā šauri specializētas prasības pēc daudzveidīgas meža struktūras, kur nepieciešama ir diezgan bieza mežaudze sākot no zemes līdz apmēram septiņu metru augstumam (pamežs, paauga un otrais stāvs) un dažādi struktūras elementi – kritalas, pārejas no klajumiņiem uz vietām ar biezu veģetāciju, vietas smilšu vannām. Sugu apdraud mežsaimnieciskā darbība, kas gan fragmentē un degradē dzīvotni, gan, ja tiek veikta ligzdošanas laikā, ir būtisks traucējums un var novest pie ligzdu bojāejas. Putnus un to ligzdas var apdraudēt dažādi plēsēji. Mežirbe tiek arī medīta. Saskaņā ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mežirbe ir viena no mērķa sugām 133 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Mežirbei nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta. Šobrīd sugai tiek veikts sistemātisks monitorings. Sugas aizsardzības nodrošināšanai nepieciešams noteikt mežizstrādes un meža kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Jāsamazina kailciršu īpatsvars un jāmazina mežu fragmentācija. Mežsaimnieciskajos darbos jānodrošina mežirbei svarīgu struktūru – pameža, sīkkrūmu, kritalu – saglabāšana.
Literatūras saraksts
