EN – ligzdojošā populācija (L)
Morfoloģija un bioloģija. Baloža lieluma rūsganpelēkbrūni baltraibs putns. Astes galā plata melna un šaura balta šķērssvītra. Uz galvas cekuls, kas vairāk izteikts tēviņam. Tēviņam arī melna rīkle ar baltu josliņu apkārt. Barojas gan kokos, gan uz zemes. Iztraucēta ar raksturīgu spurdzienu uzlaižas kokā turpat tuvumā un sastingst. Tēviņi dzied rudenī un agri pavasarī. Ligzda – bedrīte uz zemes pie koka vai krūma saknēm. Dējumā 6–11 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Pieaugušie putni pārtiek galvenokārt no augu barības, bet mazuļu barība ir kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki. Nometnieks (LOB 2002).
Izplatība. Ļoti plašs izplatības areāls – no Francijas A daļas līdz Ķīnas ziemeļiem areāla dienvidos un no Skandināvijas ziemeļiem līdz Krievijas austrumiem ziemeļos (BirdLife International 2016). Izplatības areāls Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nedaudz sašaurinājies (Keller et al. 2020). Latvijā sugas izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir mazinājusies. Izplatības samazinājums novērots arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu, taču tas nav statistiski būtisks (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 5576 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 84 907 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, taču ne tik strauji, lai populāciju uzskatītu par apdraudētu (BirdLife International 2016). Eiropas populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Baltkrievijā un Lietuvā sugas populācija īstermiņā ir stabila, Igaunijā – mazinās, bet Krievijas Eiropas daļā populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 4858–24 069 pāri (9716–48 138 pieauguši indivīdi). Īstermiņā populācija mazinās, taču ilgtermiņa tendence nav zināma (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs tā ir samazinājusies par 68%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo jauktus skujkoku un lapu koku mežus. Samērā šauri specializētas prasības pēc daudzveidīgas meža struktūras, kur ir nepieciešama diezgan bieza mežaudze līdz apmēram septiņu metru augstumam (pamežs, paauga un otrais stāvs) un dažādi struktūras elementi – kritalas, pārejas no klajumiņiem uz vietām ar biezu augāju, vietas smilšu vannām (Strazds, Ķerus 2017). Paaudzes ilgums: 2,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugu Latvijā atļauts medīt no 1. septembra līdz 31. janvārim. Katru gadu tiek nomedīts neliels skaits: no 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 104,8 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Sugu apdraud mežsaimnieciskā darbība, kas gan sadrumstalo un degradē dzīvotni, gan, ja tiek veikta ligzdošanas laikā, ir būtisks traucējums un var izraisīt ligzdu bojāeju. Putnus un to ligzdas var apdraudēt dažādi plēsēji. Mežirbe tiek arī medīta.
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” mežirbe ir viena no izveidošanas mērķsugām 133 ĪADT. Mežirbei nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jānosaka mežizstrādes un meža kopšanas pārtraukums no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Jāmazina kailciršu īpatsvars un mežu sadrumstalošana. Mežsaimnieciskajos darbos jānodrošina mežirbei svarīgu struktūru – pameža, sīkkrūmu, kritalu – saglabāšana (Strazds, Ķerus 2017).
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Hazel Grouse − Tetrastes bonasia. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004. A decline in distribution was also observed between 2000–2004 and 2013–2017, but this was not statistically significant. The AOO of breeding birds is 5,576 km2, the EOO – 84,907 km2. The breeding population is estimated at 4,858–24,069 pairs (9,716–48,138 adult individuals). The population is declining in the short term, while the long-term trend is unknown. Over three generations, it has declined by 68%. The species inhabits mixed coniferous and deciduous forests. The species has narrowly specialised requirements for a diverse forest structure and requires a fairly dense stand from the ground up to a height of about 7 m (understorey, advanced growth and second storey) and diverse structural elements – logs, transitions from glades to areas with dense vegetation, areas for sand baths. The species is threatened by forestry activities that fragment, as well as degrade the habitat, and, if carried out during the breeding season, are a major disturbance and can lead to nest destruction. Birds and their nests can be threatened by various predators. T. bonasia is also being hunted. Systematic monitoring of the species is currently ongoing. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. To ensure the conservation of the species, suspension of logging and forest maintenance works from 1 April to 30 June is required. The proportion of clear-cutting and forest fragmentation must be reduced. Forestry operations must ensure the preservation of forest structure that is important for the species consisting of the understorey, dwarf shrubs and deadwood.
Literatūras saraksts
