Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 35–70 (90) cm augsts lakstaugs ar skraju lapojumu. Stublājs augšdaļā zarojas skrajā vairogveidīgā skarā ar nedaudziem ziedu kurvīšiem, kails vai ar skraju apmatojumu, ko veido dziedzermatiņi. Lapas ir pamīšus, eliptiskas vai lancetiskas, piezemes un apakšējās ar kātiem, vidējās un augšējās pusskaujošas, mala gluda vai attāli zobaina. Vīkals ir tumšzaļš līdz melnīgsnējs, ar melnganiem dziedzermatiņiem. Kurvīšos dzelteni mēlziedi. Auglis – sēklenis ar matkausu, cilindrisks, ar garenribiņām, sarkanbrūns. Kausmatiņi sīkzobaini, balti, lokani. Zied no jūnija līdz augustam. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Sell 1976; Šulcs 2003).
Izplatība. Suga sastopama Eiropas centrālajā un DA daļā, uz rietumiem sasniedz Britu salas un austrumu Pirenejus, bet ZA virzienā sasniedz Igauniju (Sell 1976; Lazdauskaitė et al. 2003). Igaunijā suga sastopama tikai Tartu apkārtnē (Kukk et al. 2020). Lietuvā suga sastopama diezgan bieži Z daļā, pārējā teritorijā ļoti reti (Lazdauskaitė et al. 2003). Baltkrievijā suga sastopama DR, R un centrālajā daļā (Третьяков 2015). Pleskavas apgabalā zināma tikai viena sugas atradne centrālajā daļā mēreni mitrā pļavā dzelzceļa tuvumā (Ефимов, Конечная 2018). Latvijā suga sastopama ļoti reti un nevienmērīgi. Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai (Šulcs 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 14 596 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2. Pēdējos 30 gados EOO ir mainījies – nav informācijas par sugas vēsturiskajām atradnēm Ziemeļvidzemē, kur 1974. gadā suga tika atrasta Ozolu apkārtnē (Šulcs 2003). 2022. gadā Mālpils apkārtnē konstatēts, ka lielākā daļa agrāk konstatēto atradņu ir iznīcināta (zālāji uzarti), suga konstatēta tikai vienā vietā mitrā zālājā periodiski izžūstošās augsnēs. 2016. gadā suga konstatēta jaunā vietā Sabiles apkārtnē. Sugas vēsturisko atradņu inventarizācija (izņemot Mālpils apkārtni) un jauno atradņu mērķtiecīga meklēšana dabā pēdējos gados nav veikta. Iespējams konstatēt jaunas sugas atradnes visā valstī, it īpaši D daļā.
Populācija. Latvijā nav veikti pētījumi par populācijas lielumu un izplatības dinamiku. Tā zināma astoņās atradnēs, kurās kopumā indivīdu skaits ir neliels un nepārsniedz 30–40.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mēreni mitru, vāji skābu līdz gandrīz neitrālu, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga (Axmanová 2022a, b, c). Nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā sastopama galvenokārt mēreni mitrās un periodiski applūstošās pļavās, slapjās ieplakās. Eiropas centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir ne tikai mitri zālāji, bet arī kaļķaini zāļu purvi (Sádlo et al. 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tā kā suga pārsvarā ir sastopama zālājos, galvenais apdraudošais faktors ir zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, zālāju aizaugšana un iznīcināšana (piemēram, uzaršana), zemes lietojuma veida maiņa.
Aizsardzība. Konstatēta dabas liegumā “Ukru gārša” un dabas parkā “Abavas senleja”. Lielākā daļa atradņu atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori katrā atradnē, jāpārbauda citas potenciālās atradnes. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, regulāri ganot un pļaujot zālājus un savācot sienu. Nav pieļaujama zemes lietojuma veida maiņa.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Northern hawk’s-beard – Crepis mollis. In Latvia, it is rare, with an uneven distribution. It is mainly found in central, western and eastern Latvia. The EOO is 14,596 km2, and the AOO – 32 km2. Over the last 30 years, the EOO has declined, as there are no recent data on this species in northern Vidzeme. When surveying the earlier recorded localities near Mālpils in 2022, it was found that most of the grasslands had been converted into arable land. The species was only found in one locality, in a wet grassland on soils with a fluctuating water table. In 2016, a new locality was discovered near Sabile. A targeted survey of the earlier recorded sites (except for the Mālpils area) and a targeted search for new localities have not been carried out. C. mollis may be present elsewhere in Latvia, especially in the southern part. No studies have been conducted in Latvia on the population size and distribution dynamics. The species is known from eight localities, where the number of individuals is small and does not exceed 30–40. Since it is mainly found in grasslands, the main threat is the cessation of grassland management, leading to overgrowth and destruction of habitats (e.g., ploughing up). C. mollis has been found in two protected areas: the “Ukru gārša” Nature Reserve and the “Abavas senleja” Nature Park; the other localities are outside protected areas. The population size of the species, its distribution dynamics and threats should be clarified. The conservation of habitats suitable for C. mollis should be ensured by appropriate management (mowing, grazing and hay collecting). No change in land use other than grasslands should be permitted.
Literatūras saraksts
