Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs vai divgadīgs 10–40 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs līdz gulošs, no pamata zarots, ar īsiem un gariem, mīkstiem, baltiem, horizontāli atstāvošiem vienkāršiem matiņiem, stublāja augšdaļā arī ar īsiem dziedzermatiņiem, lejasdaļā matiņu daudzums mazinās vai stublājs ir kails. Apakšējās lapas ar kātu, 1,5–4 cm platas, apaļas, staraini šķeltas 5–7 (9) segmentos, pretējas. Augšējās lapas sēdošas, pamīšus, pieckārtšķeltas. Ziedi pa diviem cimozās ziedkopās. Kauslapas piecas, 4–5 mm garas, olveidīgi eliptiskas, gals īsi dzeloņsmails. Vainaglapas piecas, violetas, 5–8 mm garas, otrādi olveidīgas, parasti garākas nekā kauslapas, gals ar jomu līdz šķelts. Skaldauglis 1–1,3 cm garš. Zied no maija līdz septembrim (Fatare 2003; Gavrilova 2004). Apputeksnē kukaiņi, taču iespējama arī pašappute. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Sēklām nav pielāgojumu tālai izplatībai. Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot ZA daļu, kā arī izklaidus Mazāzijas, Sinaja, Arābijas pussalas un Āfrikas Z daļā. Kā nezāle izplatījusies citos kontinentos (Priedītis 2014; Govaerts 2024). Sugas sākotnējais areāls ir Vidusjūras reģions, un agrīnajos viduslaikos (550.–1200. gadā) tā ir izplatījusies tālāk Eiropas centrālajā daļā, kur naturalizējusies (Pyšek et al. 2022). Iespējams, šajā periodā sugas izplatība sasniegusi arī Latviju. Igaunijā diezgan bieži sastopama salās, viena atradne arī valsts A daļā (eElurikkus 2022), bet Lietuvā – samērā bieži DA daļā (Fatare et al. 1996). Pēdējos 30 gados ir zināmi mazāk nekā 20 sugas novērojumi Latvijas ZR daļā, četri no tiem – ruderālās dzīvotnēs. Iespējams, suga sastopama arī citviet R daļā, jo sugas izplatība Latvijā nav mērķtiecīgi pētīta. 19. gs. beigās atrasta arī Daugavgrīvā (Fatare 2003; Gavrilova 2004). Sastopamības apgabals (EOO) ir 2608 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. Nav ticamu datu par sugas izplatības pārmaiņām valstī.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika nav zināma. Daļā atradņu suga aizņem dažus kvadrātmetrus (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga ir vājš konkurents un aug vietās ar skraju augāju. Aug vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām vidēji bagātās, sausās līdz valgās augtenēs. Tā ir klaju vietu suga, kas spēj augt arī daļējā noēnojumā (Tichý et al. 2023). Sugai nepieciešami vidējas intensitātes traucējumi augsnes virskārtā (Midolo et al. 2023). Sugas sākotnējā areālā, Vidusjūras reģionā, tā ir konstanta suga viengadīgo augu sugu zālāju sabiedrībās (Chytrý et al. 2020). Latvijā atrasta sausos zālājos smilšainās augsnēs gan kāpu zonā kopā ar aitu auzeni Festuca ovina, smiltāju ciesu Calamagrostis epigeios, kodīgo laimiņu Sedum acre, balto madaru Galium album (LU BI kartotēka), gan uz dzelzceļa uzbēruma parastās armērijas-dzirkstelītes sabiedrībā (Diantho-Armerietum elongatae), kur lielāko segumu aizņem aitu auzene Festuca ovina un parastā smilga Agrostis tenuis (Rūsiņa 2007). Novērota arī ruderālās dzīvotnēs – sētos zālājos pilsētvidē, kā nezāle sakņu dārzos, sausās ceļmalās jūras krasta kāpu zonā (Fatare 2003), kā arī nomīdītā un izbraukātā sausā zālājā telšu vietā kāpās jūras piekrastē.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Trūkstot zālāju apsaimniekošanai vai augsnes virskārtas traucējumiem, ieviešas augstāki augi un suga izzūd. Sugu apdraud zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, zālāju apsaimniekošana ar nepiemērotām metodēm, zemes lietojuma veida maiņa. To var apdraudēt arī zemes seguma veida maiņa atpūtas vietās jūras piekrastē.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Nozīmīga atradne ir dabas liegumā “Užava”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Vēlama mērķtiecīga sugai piemērotu dzīvotņu izpēte, it īpaši valsts R daļā. Jānosaka populācijas lielums. Citi sugas saglabāšanai nepieciešamie pasākumi nosakāmi pēc izplatības un populācijas lieluma precizēšanas. Pagaidām suga nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Dove’s-foot crane’s-bill – Geranium molle. In the last 30 years, fewer than 20 records of this species have been known from north-western Latvia. It may occur elsewhere in western Latvia. Earlier, it was also found in Daugavgrīva. The EOO is 2,608 km2, and the AOO – 36 km2. There are no reliable data on changes in the distribution. The population size and dynamics are unknown. In some sites, it occupies a few square meters. The species is a poor competitor and grows in places with sparse vegetation: in dry grasslands on sandy soils, dunes, railway embankments, urban lawns, vegetable gardens, dry roadsides in the coastal dunes, trampled dry grassland in campsites in dunes. The threats are the cessation of grassland management, inappropriate grassland management, building construction and a lack of soil disturbances. The size of the proportion of the population, which is enclosed in protected areas, is unknown. A significant subpopulation occurs in the “Užava” Nature Reserve. G. molle is not included on the list of protected species in Latvia, and currently it is not necessary. A targeted survey of habitats suitable for the species is recommended, especially in western Latvia. It is desirable to determine the population size. Other measures should be specified after clarifying the distribution and population size.
Literatūras saraksts
