Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Pieder Acutifolia (Russow) A. J. Shaw apakšģintij, Acutifolia Wilson. sekcijai (Hodgetts et al. 2020). Vienmājas suga, vasarā bieži sastopami sporogoni (Hodgetts 2019). Velēnas blīvas un zemas, 3–5 (10) cm augstas, vai mīkstas un irdenas, bāli pelēkzaļas, reizēm ar dzeltenīgu nokrāsu. Stumbrs tievs, lūstošs, stumbra hialoderma no 2–4 šūnu kārtām, nevienmērīgi attīstīta, reizēm ar vienu lielu poru katrā ārējās kārtas šūnā. Skleroderma bāldzeltena. Zari mieturos pa 3–5, no tiem 1–2 ir atstāvoši. Retortšūnas labi attīstītas. Stumbra lapas var būt mainīga lieluma un formas vienam augam: 1,5–2,8 mm garas un 1,0–1,5 mm platas, pie pamatnes šauras, vidusdaļā paplašinātas, galā sašaurinātas, zobainas, ar ieliektām malām vai mazākas, 1,2–1,7 mm garas un 0,6 mm platas, vienādsānu trīsstūra formas vai trīsstūraini mēlveidīgas. Hialīnšūnas ar balsta šķiedrām gandrīz līdz lapas pamatnei. Zaru lapas 0,8–2,0 mm garas un 0,6–0,8 mm platas, olveidīgi lancetiskas, ar gandrīz līdz pamatnei ieliektām malām, augšdaļā gar sāniem sīki nevienmērīgi zobainas, gals nošķelts un rupji zobains. Lapu malā renesveida malas rieva, kas labi redzama lapas šķērsgriezumā. Hialīnšūnas tuvāk šķautnēm lapas izliektajā virsmā ar eliptiskām gredzenporām, ieliektajā virsmā ar nedaudzām sīkām porām šūnu galos un lielām, apaļām bezgredzenporām lapas malās. Hlorofilšūnas lapas šķērsgriezumā trīsstūrainas vai trapecveida, ar pamatni pret lapas ieliekto virsmu. Sporangiji brūni, sporas zaļgandzeltenas, smalki papillozas (Савич- Любицкая 1952; Galeniece, Tabaka 1962; Зеров 1964; Jukonienė 2003; Laine et al. 2009; Hölzer 2010; Vellak et al. 2013).
Izplatība. Subokeāniska mērenā klimata joslas suga, sastopama Ziemeļamerikas A daļā un Eiropā no Pireneju pussalas līdz Ziemeļu polārajam lokam Norvēģijā. Reti sastopama Somijas dienvidos, Baltijas valstīs un Centrāleiropā (Hodgetts 2019). Latvijai tuvākās reģionālās populācijas atrodamas Lietuvas R daļā (Subkaitė 2021). Latvijā zināmas desmit atradnes dažādos valsts reģionos. Pirmo reizi konstatēta 1909. gadā sūnu purvā pie Ēbeļmuižas Rīgas apkārtnē (J. Mikutovičs), vēlāk, 1930. gadā, atrasta Pūņu purvā Vārves pagastā (A. Apinis). Pēc tam 65 gadus suga netika atrasta. Pēdējos 20 gados atzīmētas astoņas atradnes visā valstī: lielākais atradņu skaits Rampas purvā un citur Ādažu militārajā poligonā (A. Opmanis, 2012, 2015, 2017), Slokas purvā (A. Opmanis, 2017), Imantvigā pie Saunaga (A. Opmanis, 2019), Cenas tīrelī un Vasenieku purvā (L. Auniņa, 2005), vienīgā atradne Latgalē – Lielā Murmasta ezera krastā (B. Bambe, 2016). Sastopamības apgabals (EOO) ir 9209 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2, taču reāli – ap 100 m2. Ziņas par sugas izplatības izmaiņām Latvijā ir nepietiekamas.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika pasaulē nav īsti zināmi, tomēr, domājams, tā ir sarūkoša biotopu iznīcināšanas un degradācijas dēļ (Hodgetts 2019). Lietuvā apakšpopulācijas vietām ir samērā bagātas un stabilas (Subkaitė 2021). Latvijā reģionālās populācijas lielums un dinamika nav zināma. Visās atradnēs suga sastopama nedaudz vai izklaidus nelielos laukumos.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā raksturota kā oligomezotrofs higrofīts, kas aug sūnu purvu nomalēs (Aболинь 1968). Suga atrasta sūnu purvos, arī susinātos, atklātos, degušos; slapjos virsājos, reizēm uz kūdras atsegumiem, distrofu ezeru krastos, retāk molīniju pļavās un pārejas purvos ar viršiem (Bambe 2002). Pavadošās sugas ir purva krokvācelīte Aulacomnium palustre, kūdrāja lāčsūna Polytrichum strictum, smaillapu sfagns S. capillifolium, blīvais sfagns S. compactum, smalkais sfagns S. tenellum (A. Opmaņa, A. Apiņa, J. Mikutoviča novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir purvu nosusināšana un izmantošana kūdras ieguvei. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta ĪADT: Teiču dabas rezervātā un dabas liegumos “Stiklu puvi” un “Cenas tīrelis”, kā arī Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos un aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Jāveic sugas atradņu aizsardzība, pētī- jumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, monitorings.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Blushing bog-moss – Sphagnum molle. The moss is found in the eastern part of North America and in Europe from the Iberian Peninsula to the Arctic Circle in Norway. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1909. There are ten known localities, eight of which have been recorded in the last 20 years throughout Latvia. The species occurs sparsely or is scattered in small patches in all localities. EOO is 9,209 km2, and AOO is 32 km2, but in reality – around 100 m2. The regional population size and dynamics are unknown. In Latvia the species is described as an oligo-mesotrophic hygrophyte growing on the margins of raised bogs. The species grows in raised bogs, also in dried, open, burnt, wet heaths, sometimes on peat outcrops, on the shores of dystrophic lakes, and less often in moor-grass meadows and transition mires with heather. Drainage and peat extraction threaten the species. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The species has been found in the protected nature territories – the Teiči Strict Nature Reserve, the “Stiklu purvi” and “Cenas tīrelis” Nature Reserves, the Ķemeri and Slītere National Parks and the “Ādaži” Protected Landscape Area. Protection of the localities of the species, studies on the population size, distribution and dynamics, and monitoring should be carried out.
Literatūras saraksts
