Morfoloģija un bioloģija. Montandona mizasblakts ir neliela (tēviņi 3,9–5,2 mm gari, mātītes – 5,3–5,6 mm) un pēc morfoloģiskajām pazīmēm pieskaitāma robainās mizasblakts Aradus erosus sugu grupai. No līdzīgajām sugām atšķiras ar taustekļu posmu proporcijām (otrais posms ļoti tievs un slaids), kā arī diviem “zobiņiem” priekškrūšu vairoga priekšējos stūros. Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet tie ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem; noteikt nimfas pēc ārējām morfoloģiskajām pazīmēm ir sarežģīti (Heiss, Péricart 2007; Rintala, Rinne 2011). Par sugas bioloģiju ir ļoti maz informācijas, bet tā varētu būt līdzīga kā citām degumus apdzīvojošajām mizasblaktīm.
Izplatība. Eiropā suga konstatēta tikai trijās valstīs – Rumānijā (vismaz 50 gadus veci dati), Somijā (divas atradnes) un Latvijā. Ārpus Eiropas sugas areāls stiepjas līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem (Aukema, Rieger 2001; Heiss, Péricart 2007; Rintala, Rinne 2011; Rinne 2017; S. Haapala, pers. ziņojums). Latvijā ir zināms viens atradums valsts centrālajā daļā – pieci indivīdi noķerti ar loga lamatām, kas izvietotas svaigā degumā starp Cenu tīreli un Babītes ezeru Cielavu apkārtnē (U. Piterāns, nepubl. dati). Līdz tam, veicot mērķtiecīgus, ar meža degumiem saistīto mizasblakšu meklējumus (Vilks 2019), Montandona mizasblakts Latvijā netika konstatēta. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Potenciālā AOO nepārsniedz 100 km2, jo ik gadu ugunsgrēkos izdegušās meža platības aizņem vidēji līdz 5 km2.
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti ne Latvijā, ne citur pasaulē. Suga ir grūti konstatējama, Eiropā kopumā ir atrasts ļoti neliels skaits indivīdu. Latvijā konstatētie pieci indivīdi ir lielākais vienkopus zināmais indivīdu skaits Eiropā (S. Haapala, pers. ziņojums).
Biotopi un ekoloģija. Saistīta ar degumiem skujkoku mežos un lielā mērā atkarīga no tā, vai meža ainavā ir svaigi degumi. Iespējams, apdzīvo arī citus biotopus, piemēram, purvainos priežu mežus. Imago un nimfas konstatēti lielākoties uz degušu priežu stumbriem. Uzskatīta, ka sugas ekoloģiskās prasības ir līdzīgas tām, kādas ir citām degumus apdzīvojošām mizasblaktīm (Heiss, Péricart 2007; Rintala, Rinne 2011; S. Haapala, pers. ziņojums).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Līdzīgi kā daudzus citus pirofilos kukaiņus, sugu apdraud meža ugunsgrēku platību samazinājums. Apdraud arī tūlītēja mežizstrāde un apdegušās koksnes izvākšana pēc ugunsgrēkiem, kā rezultātā netiek ļauts pietiekami ilgs laiks sugas attīstībai vai pat tiek veidotas “ekoloģiskās lamatas” – kopā ar koksni tiek izvākti un, iespējams, iznīcināti uz degumu atlidojušie indivīdi. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir maza AOO un apdraudējumu ietekmes apgabalu skaits (1), notiek nepārtraukta biotopu platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Vienīgā zināmā atradne ir ārpus ĪADT. Galvenais aizsardzības pasākums – meža degumu (vismaz trešdaļas deguma platības) saglabāšana neskartā stāvoklī vismaz trīs gadus pēc degšanas; ieteicams daļu deguma atstāt neskartu arī ilgtermiņā. Tas ļautu sugai pabeigt 2–3 attīstības ciklus un palielinātu iespēju, ka daļa indivīdu migrē uz jauniem degumiem. Jāturpina sugas meklēšana un izpēte potenciāli piemērotos biotopos, pievēršoties nesenu ugunsgrēku vietām skujkoku mežos.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Flat bug – Aradus montandoni. In Europe, the species is only found in Romania, Finland (two known sites) and Latvia. Outside Europe, the range extends throughout the boreal forest zone to the Russian Far East (Aukema, Rieger 2001; Heiss, Péricart 2007; Rintala, Rinne 2011; Rinne 2017). In Latvia, only one locality is known in the central part of the country, outside of protected nature areas (U. Piterāns, unpublished data). There are not enough data available to calculate the EOO. The AOO is 4 km2. The potential AOO does not exceed 100 km2 considering the available habitat. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The species is difficult to detect, so only a very small number of individuals have been recorded in Europe. The five individuals observed in Latvia is the largest known number of individuals detected at one site in whole Europe (S. Haapala, pers. report). The species is dependent on fires in coniferous forests and bound to freshly burnt areas. It is possible that A. montandoni in Latvia also inhabits swampy pine forests. Imagoes and nymphs dwell on burnt pine trunks or beneath bark (Heiss, Péricart 2007; Rintala, Rinne 2011). A. montandoni is threatened by the reduction of fires in boreal forests and by immediate logging and removal of burnt wood after fires resulting in an “ecological trap”. It is assessed as Endangered (EN) due to its small AOO, the low number of locations (1) and the continuous decline in habitat area and quality. The species is not on the international and national lists of protected species. It is proposed for inclusion on the list of protected species of Latvia for which micro-reserves can be established. The species would benefit from leaving forest fire sites (about 1/3 of each burnt coniferous forest area) untouched for three years or longer after the fire. Continued searches for the species in potentially suitable habitats are necessary, focusing on recent fire sites in coniferous forests.
Literatūras saraksts
