Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 6–40 cm garš puskrūms. Stublājs pacils vai gulošs, parasti zarots, lejasdaļā pārkoksnējies. Lapas pretējas, spīdīgas, iegarenas līdz lineāri lancetiskas, 0,5–2,0 cm garas, 0,3–0,7 cm platas, mala nedaudz ieritinājusies, gals smails. Lapas apakšpuse ar tūbainu matojumu, kaila vai ar izklaidus zvaigžņmatiņiem. Ziedi tīstenī stublāja un zaru galos. Ziedi lieli, 1,5–3 cm diametrā. Vainaglapas spilgti dzeltenas vai oranždzeltenas. Auglis – ieapaļa, trīsšķautņaina pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam. Kalcifīts (Tabaka 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē vējš, kukaiņi, ir arī pašappute. Vairojas galvenokārt ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā un Mazāzijas pussalā, Kaspijas jūras D piekrastē mēreni siltajā un mērenajā joslā (Tabaka 2003; GBIF 2022). Igaunijā samērā bieži ir sastopama salās un R daļā. Lietuvā nevienmērīgi, R daļā gandrīz nav novērojama (Kuusk et al. 1996). Latvijā samērā reti, nevienmērīgi – galvenokārt Daugavas un Gaujas ielejā un to tuvākajā apkārtnē, kā arī Ventspils apkārtnē. Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z un ZA robežai (Tabaka 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 33 321 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 416 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām pēdējās desmitgadēs nav, par agrāk zināmajām Dienvidkurzemes un Ziemeļvidzemes sugas atradnēm (Fatare 1992; Tabaka 2003) pēdējos 30 gados ziņu nav, tādēļ ievērojami samazinājies EOO. Savukārt DA virzienā EOO ir nedaudz palielinājies, jo suga atrasta Dagdas apkārtnē (DAU). Tiek uzskatīts, ka AOO ir lielāka, tomēr nepārsniedz VU kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Populācija ir fragmentēta. Viena no sugas kodolteritorijām ir valsts DA daļa, piemēram, Daugavpilī sugai ir zināmas 49 atradnes (Evarts-Bunders u. c. 2015). Vietās, kur ir bijuši pētījumi, sugas atradņu skaits parasti palielinās. To var tieši un netieši spriest gan pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV), gan pēc izstrādātajiem dabas aizsardzības plāniem atsevišķām ĪADT. Atradnēs parasti ir nelielas indivīdu grupas (Tabaka 2003). Vienā atradnē reģistrēto indivīdu skaits ir no dažiem līdz dažiem simtiem (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, kaļķainu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Latvijā sugas dzīvotnes ir sausas pļavas, mežmalas, upju ieleju un ezeru krastu nogāzes (Tabaka 2003), dažkārt arī ceļmalas, dzelzceļa malas. Sausu un gandrīz sausu zālāju neitrālās un bāziskās, barības vielām nabadzīgās augsnēs Festuco-Brometea klases diagnostiskā suga (Mucina et al. 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos, meža kultūru ierīkošana un citi intensīvās mežsaimniecības pasākumi. Negatīva ietekme ir arī bieza pameža radītajam noēnojumam, kas rodas sauso priežu mežu dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā. Sugu apdraud arī dabisko zālāju iznīcināšana un aizaugšana, ceļu būve, lauku teritoriju apbūve.
Aizsardzība. Aptuveni 50% atradņu konstatēti ĪADT: Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas parkos “Daugavas loki”, “Daugavas ieleja” un “Cirīša ezers” un citur.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē un jāpārbauda atradnes, par kurām kopš 1991. gada nav datu. Ņemot vērā piemērotu dzīvotņu mazināšanos Latvijā, kā arī to, ka mazinās gan atradņu, gan indivīdu skaits zināmajās atradnēs, jāpārbauda atradnes, jāprecizē populācijas lielums un izplatības dinamika un apdraudošie faktori katrā atradnē. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus.
Autore: Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Common rock-rose – Helianthemum nummularium. It is rare in Latvia. The EOO is 33,321 km2, and the AOO – 416 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO in recent decades; however, there is no information about the earlier recorded localities in southern Kurzeme and northern Vidzeme for at least 30 years, therefore, most likely, the EOO has significantly decreased. It is assumed that the AOO is larger but still does not exceed the threshold of the VU category. The population size and dynamics have not been studied. H. nummularium grows in dry meadows, forest edges, slopes of river valleys and lake depressions, roadsides and railway verges. The species is threatened by intensive forestry operations in pine forests, the establishment of forest monocultures, increased shading caused by scrub encroachment in the forest undergrowth resulting from natural succession and eutrophication, and the destruction and overgrowth of semi-natural grasslands. Most likely, the area of suitable habitats and their condition have decreased. Approximately 50% of the species’ localities occur in protected areas. It is necessary to specify the population size, distribution and threats. The conservation of the species and its habitats should be ensured by an appropriate protection regime and site-relevant management.
Literatūras saraksts
