Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–50 (60) cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, spēcīgs, zarots, ar matiņiem. Lapas 5–10 cm garas, nepāra plūksnaini saliktas no 7–15 pāriem eliptisku lapiņu. Pielapes 7–10 mm garas. Ziedi lapu žāklēs garkātainos, blīvos, 2–4 cm garos ķekaros stublāja un zaru galā, parasti ķekarā 4–14 ziedi. Tie ir nokareni, ap 1 cm gari, kauss zvanveidīgs, klāts ar tumšbrūniem matiņiem, vainags tumšdzeltens. Auglis – pāksts, 2–3 cm gara, nokarena, uzpūsta, klāta ar melniem matiņiem. Zied jūnijā un jūlijā (Kabucis 2003; Roze 2015).
Izplatība. Šaura areāla suga, sastopama tikai vietumis Eiropā, galvenokārt Alpos un Pirenejos. Nelielas atradnes konstatētas Skandināvijā, Centrāl- un Rietumeiropā. Baltkrievijā (GBIF 2023), Lietuvā un Igaunijā suga nav sastopama. Latvijai tuvākās sugas atradnes ir Zviedrijā un Polijā (GBIF 2023). Latvijā ir viena atradne, veido nelielu, bet ilggadīgu un stabilu populāciju Krāslavas novadā (Roze 2015). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācija. Sugas vienīgā atradne Latvijā uzskatāma par atsevišķu nelielu populāciju. Atradne zināma kopš 1967. gada, tajā ilgstoši bija 25–30 ziedoši indivīdi (Priedītis 2014). 2023. gadā tika konstatēts, ka tā daļēji iznīcināta grants iegūšanas procesā. Pašlaik atradnē konstatēts viens ziedošs un četri neziedoši indivīdi. Līdz 2003. gadam, kad suga tika iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā (Kabucis 2003), tā uzskatīta par antropofītu (Gavrilova, Šulcs 1999). Vistica- māk, tā tomēr uzskatāma par vietējo sugu, jo atradne iekļaujas kopējā sugas izplatības areālā un sugas dzīvotne ir dabiska, tāda pati kā Zviedrijā (GBIF 2023; SLU Artdatabanken 2024). 2023. gadā viens indivīds, kas auga nelikumīgi ierīkotā grants karjera kraujas malā, tika pār- stādīts piemērotā dzīvotnē dabas liegumā “Čertoka ezers (Valnezers)” (Gritāne u. c. 2024).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug sausās kaļķainās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, klajās vietās (Axmanová 2022a, b, c). Tā ir zālāju un krūmāju suga (Axmanová 2022d). Eiropas nemorālās zonas kalnu apgabalu alpīnajā un subalpīnajā joslā tā sastopama kaļķainos zālājos (Elyno-Seslerietea) (Mucina et al. 2016). Polijā šī suga atrasta tikai Tatru R daļā, rendzīnas augsnēs, kalnu priedes Pinus mugo audžu atvērumos un arī klajās dzīvotnēs kopā ar kaļķainu zālāju sugām (Piękoś-Mirkowa, Delimat 2014). Latvijā aug sausā priežu mežā, mežmalā kopā ar sila virsi Calluna vulgaris, brūkleni Vaccinium vitis-idaea, pļavas nārbuli Melampyrum pratense. Pamežā parastais kadiķis Juniperus communis, vārpainā korinte Amelanchier spicata (LU BI kartotēka). Arī Zviedrijā suga sastopama uz grants paugu- riem sausos priežu mežos. Var augt arī grants ceļu malās, dzelzceļa uzbērumu nogāzēs (SLU Artdatabanken 2024).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mež- saimnieciskā darbība priežu mežos, grants ieguve. Negatīvu ietekmi rada noēnojuma palie- lināšanās, ko izraisa sauso priežu mežu aiz- augšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā. Sugu apdraud arī vārpainās korintes izplatīšanās sugas atradnē.
Aizsardzība. Vienīgā atradne atrodas ārpus ĪADT, vietā bez saimnieciskās darbības ierobe- žojumiem. Sugai nav izveidoti mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveido mikroliegums vai citā veidā jānodrošina vienīgās sugas atradnes saglabāšana, jāveic atradnes monitorings. Atradnē jāiznīcina invazīvā suga – vārpainā korinte. Suga jāpavairo ex situ un pēc tam sugas savvaļas populācija jāpalielina ar iegūtajiem indivīdiem. Jāizpēta potenciālās dzīvotnes tuvākajā apkārtnē, jo, iespējams, suga ir sastopama arī citviet.
Autore: Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Mountain lentil – Astragalus penduliflorus. A very rare species in Latvia, with only one known locality. Both the AOO and the EOO are 4 km2. In the only site in Latvia, in the Krāslava region, the species forms a small but stable population, known since 1967. This population has had 25–30 flowering individuals for a long time. When surveying the site in 2023, it was found that the site was partially destroyed by gravel extraction. Recently, only one flower and four non-flowering individuals were there. Until 2003, when the species was included in the Latvian Red Data Book, it was considered an anthropophyte. Currently, the species is considered native and the site is included in the species’ distribution range, as the habitat is natural, the same as in Sweden. In Latvia, A. penduliflorus grows in dry pine forest and on forest edge. The species is threatened by gravel extraction, forestry. The increased shading caused by overgrowing dry pine forests due to natural succession and eutrophication is considered a threat. The current protection of the species is insufficient; the only site is located outside protected areas without any restrictions. It is necessary to ensure a protection status of the site or otherwise ensure the conservation of the species and its habitat. A survey of potential habitats in the vicinity of the species’ locality is necessary. The species should be propagated ex situ, and the population in situ should be supplemented with individuals to support the population in the wild. The site should be monitored.
Literatūras saraksts
