Morfoloģija un bioloģija. Olīvsporu sveķenītes augļķermeņi ir savrupi vai nelielās grupās, spilvenveida, saplacināti, ovāli vai neregulāri, līdz 50 mm diametrā un 3 mm biezi, tumši olīvbrūni, spīdīgi vai ar neizteiktu metālisku spīdumu, ar nelielām bedrītēm augšpusē. Pseidokapilīcijs bagātīgs, gaišbrūns, to veido plēvjveidīgas rievotas trīsdimensionāli zarotas plēksnes. Garoza plāna, plēvjveidīga, caurspīdīga. Sporas olīvkrāsas, pelēkā līdz tumšbrūnā tonī, diametrs 10–13 µm (Poulain et al. 2011). Latvijā suga konstatēta no septembra līdz novembrim. Šajā laikā novērota augļķermeņu attīstība no plazmodija līdz nobriedušai sporu stadijai, kas notiek salīdzinoši lēni (vairākas nedēļas).
Izplatība. Kosmopolītiska suga, kas visā areālā sastopama ļoti reti, kopumā reģistrētas 373 atradnes (Leontyev et al. 2020; GBIF 2023). Sugas populācijas lielākā daļa atrodas Eiropā, bet tikai aptuveni pusē Eiropas valstu, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē u. c. Valstīs, kurās suga konstatēta, ir maz atradņu; piemēram, Ukrainā ir viena atradne, un suga iekļauta Ukrainas Sarkanajā grāmatā (Schnittler et al. 2011; Gøtzsche 2016–2023; Leontyev et al. 2020; NMV 2023). Reti sastopama arī Ziemeļamerikā un dažviet citur. Latvijā sugu pirmo reizi konstatēja S. Laime 2019. gadā Vidzemē, Cēsīs. Zināmas piecas sugas atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 3003 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav precīzu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām.
Biotopi un ekoloģija. Aug skujkoku un jauktos mežos līdzenumos, gaišās vietās uz skujkoku sausokņiem vai kritalām bez mizas. Latvijā novērota uz priedes koksnes, tostarp arī kapos uz nokaltušas priedes (Leontyev et al. 2020; Dabasdati.lv 2023). Tipiskākie biotopi – purvaini meži un veci boreālie meži.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību negatīvi ietekmē piemērotu biotopu trūkums, sausokņu un kritalu izvākšana. Sugai piemērotajiem biotopiem (purvainiem mežiem un veciem vai dabiskiem boreāliem mežiem) aizsardzības stāvoklis novērtēts kā nelabvēlīgs (DAP 2020). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliels atradņu skaits, tās apdzīvotie biotopi ir sadrumstaloti, paredzama šo biotopu platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Pasaulē reģionālajām populācijām ir būtiskas ģenētiskas atšķirības un nākotnē tās var iegūt neatkarīgu sugu statusu, tāpēc ieteicams aizsargāt katru atsevišķo populāciju (Leontyev et al. 2015). 40% atradņu atrodas ĪADT – dabas liegumā “Dzelves-Kroņa purvs” un dabas parkā “Abavas senleja”. Sugas aizsardzībai jāsaglabā purvaini un veci skujkoku meži, ierobežojot mežizstrādi, sausokņu un kritalu izvākšanu, it īpaši meža malās un laucēs, kur ir tai piemēroti gaismas apstākļi. Jāturpina sugas izplatības pētījumi.
Autori: Julita Kluša*, Inita Dāniele, Vija Sīmansone.
Summary. Enteridium olivaceum is a cosmopolitan species, very rare throughout its range, with a total of 373 recorded localities. The majority of the species’ population is located in Europe, in about half of all European countries, including Lithuania, Estonia, etc. It is listed in the Red Data Book of Ukraine. The species was first recorded in Latvia by S. Laime in 2019 in Cēsis, in the Vidzeme region. Currently, five localities have been confirmed. The species’ EOO is 3,003 km2, and AOO is 20 km2. There are no precise data on the size of the regional population and its changes. In Latvia, the species has been observed in autumn, from September to November, during which time the development of fruiting bodies from plasmodium to mature spore stage has been observed. It grows in coniferous and mixed forests in the plains, in light areas, on coniferous snags or barkless fallen logs. In Latvia, the species has been observed on pine wood. Typical habitats are swamp forests and old boreal forests. The distribution of the species in Latvia is negatively influenced by the lack of suitable habitats, and the removal of dead wood from them. The conservation of the species requires the protection of suitable habitats – bog woodlands and old coniferous forests – by limiting logging and removing dead wood, especially at forest edges, and in gaps where light conditions are suitable for the species. Further research on the distribution of the species is needed. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It needs to be included on the list of protected species. 40% of the species’ localities are in protected nature areas: the “Dzelves-Kroņa purvs” Nature Reserve and the “Abavas senleja” Nature Park. The species is assessed as Endangered (EN) due to the small number of localities, fragmented distribution of occupied habitats and the expected decline in the area and quality of these habitats.
Literatūras saraksts
