Morfoloģija un bioloģija. Pagrabu skrejvaboles ķermenis ir 20–40 mm garš, melns virspusē un vēderpusē, matēts. Galva nedaudz izstiepta, taustekļi vidēji gari. Priekškrūšu vairogs sirdsveida, stipri sašaurināts pie pamatnes, ar seklu, garenisku vidusrievu. Segspārni ar sešām pilnām un vienu saīsinātu smalku punktu rindu, kas stiepjas līdz to galam. Kājas garas, tēviņu priekškāju pirmie četri posmi paplašināti, priekškāju pēdu posmi platāki nekā mātītēm. Pieaugušo vaboļu (imago) dzīves ilgums, iespējams, ir vairāki gadi (K. V. Makarov, pers. ziņojums). Kāpurs iegarens, balts līdz iedzeltens ar brūnu galvu un priekškrūtīm, nevienmērīgi izvietotiem gariem sariņiem pa visu ķermeni un gariem un asiem žokļiem. Kāpuru attīstība Fenoskandijā un, iespējams, arī Baltijas valstīs ilgst 7–9 mēnešus (Casale 1988). Imago un kāpuri ir aktīvi plēsēji.
Izplatība. Izplatības areāls ir plašs – iekļauj visu Eiropu, tostarp Vidusjūras salas, Tuvos Austrumus, Centrālāziju, Arābijas pussalu, un sasniedz Himalaju grēdas R pakāji (Löbl, Löbl 2017). Suga konstatēta arī visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā. Vismaz pēdējos 40 gados nav reģistrētas sugas atradnes vai jauns kolekciju materiāls (piemēram, Barševskis 2003). Sugas sastopamības apgabala (EOO) un apdzīvotās platības (AOO) aprēķināšana nav iespējama. Pagātnē Latvijas reģionālā populācija, visticamāk, nebija izolēta no citām Eiropā zināmajām reģionālajām populācijām.
Populācija. Dzīvesveida un barības objektu retuma dēļ suga izplatības areālā nekur nav sastopama lielā skaitā. Iespējams, suga Latvijā joprojām ir sastopama, un atradumu trūkums skaidrojams ar tās biotopa specifiku un grūtībām tam piekļūt un izpētīt (privātīpašumi). Potenciālā Latvijas reģionālā populācija var tikt vērtēta kā neliela (eksperta vērtējums). 19. gs. literatūrā pašreizējā Latvijas teritorijā suga minēta kā “vietām bieži” sastopama (Seidlitz 1891). Baltijas valstu zinātniskajās kolekcijās pieejami vien daži pagrabu skrejvaboles vēsturiskie eksemplāri no Latvijas.
Biotopi un ekoloģija. Ziemeļeiropas un Baltijas reģiona apstākļos pagrabu skrejvabole ir sinantropa. Izplatības areāla centrālajā un Z daļā tā apdzīvo dažādas cilvēka veidotas būves, galvenokārt lauku māju pagrabus. Saistīta galvenokārt ar pagrabu melnuli Blaps mortisaga un citām ģints Blaps melnuļu sugām, no kuru kāpuriem tā pārtiek.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā apdraudējums nav īpaši pētīts, jo suga pēdējās desmitgadēs valstī nav konstatēta. Galvenais potenciālais apdraudējums ir koka ēku renovācija, pamešana vai nojaukšana, jo tā mazinās gan sugai piemērotā biotopa platības, gan medījuma – pagrabu melnuļa – atradņu skaits. Novērtēta kā reģionā izzudusi suga (RE), jo pēdējos vismaz 40 gados nav zināma neviena atradne.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos, kas to aizsargātu. Pašlaik aizsardzības pasākumi nav nepieciešami, jo Latvijā nav zināma neviena sugas atradne. Ja šādas atradnes tiktu konstatētas, ieviest atradņu aizsardzības pasākumus ir problemātiski, ņemot vērā sugas biotopu, kas bieži vien būs privātīpašumi, – būves. Sugas praktiskā aizsardzība nozīmētu ierobežojumu ieviešanu būvju pārvaldībā un papildnosacījumus to renovācijā, līdz ar to sugas pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Jāturpina tās atradņu meklēšana un, konstatējot tās, jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tendencēm. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie procesi, kā arī paši indivīdi. Pēc iespējas jāatturas no pagrabu un staļļu kardinālas pārbūves vai, pārbūvējot tos, vēlams izmantot koka konstrukcijas, kur iespējams, saglabājot vēsturiskās koka konstrukcijas, un jāatturas no koksnes aizsardzības līdzekļu lietošanas.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Ground beetle – Sphodrus leucophthalmus. The distribution range of the species is wide and includes most of Europe, the Mediterranean islands, the Middle East, Central Asia, the Arabian Peninsula and reaches the western foothills of the Himalayas (Löbl, Löbl 2017). Latvia is located in the northern part of the range of the species. No records of the species have been available in Latvia for the last 40 years (e.g. Barševskis 2003). It is therefore not possible to calculate the EOO and the AOO. In the past, the Latvian regional population was most likely not isolated from other regional populations known in surrounding areas. In the scientific collections of the Baltic countries, only a few historical specimens of S. leucophthalmus from Latvia are deposited. Due to its cryptic lifestyle and the natural rarity of the prey, the species is not found in large numbers anywhere in its range. It is possible that the species is still present in Latvia and the lack of data can be explained by the specificity of its habitat and the difficulty of accessing and exploring it (private and commercial buildings). The potential regional population in Latvia, if still exists, is likely to be small. The species was historically “abundant” in Latvia (Seidlitz 1891). In Northern Europe and the Baltic region, the species is synanthropic and inhabits various buildings, mainly basements of traditional wooden houses. Threats to this species have not been specifically studied. The main potential threat is the renovation, abandonment or demolition of wooden buildings, as this reduces both the area of the suitable habitat for the species and its main prey – the cellar beetle Blaps mortisaga. The species has been assessed as Regionally Extinct (RE) due to the lack of any records for at least 40 years. It is not included in the international and national regulatory acts and is not protected. At present, protection measures are not necessary, as there are no known sites of the species in Latvia.
Literatūras saraksts
