Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Vidēja lieluma tumšzaļi augi mīkstos klājienos uz kokiem, kas ir klāti ar augsnes kārtiņu, vai akmeņiem ūdenstilpju krastos. Stumbrs līdz 2 cm garš, gulošs, ar daudziem paciliem, īsiem, līdz 1 cm gariem zariem. Lapas līdz 0,5 mm garas, atstāvošas, sausas ir piekļautas stumbram, lancetiskas, ieliektas, gals īss, nedaudz līks, strups, mala gluda. Lapas dzīsla tieva, sniedzas līdz lapas trešdaļai vai ir nedaudz garāka, galā var būt zarota. Lapas plātnes šūnas mazas, gludas, ar bieziem apvalkiem, rombiskas, malā un stūros kvadrātiskas. Stumbra sānos bieži veidojas sporofīts. Setas līdz 0,6–1,0 cm garas. Sporangiji cilindriski, līdz 1,5 mm gari (garums divreiz lielāks nekā platums) (Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).
Izplatība. Suga ir reta arktisko reģionu D daļā, kur tā aug palieņu mežos lielo upju ielejās, Eiropā zināma 15 valstīs (Hodgetts 2015), biežāk sastopama Skandināvijā, Apvienotajā Karalistē un Krievijas Eiropas boreālajos reģionos, atsevišķās vietās Baltijas valstīs, Centrāleiropā, Rumānijā un Ukrainā. Suga zināma arī Sibīrijā, Krievijas Tālajos Austrumos un Ziemeļamerikā (Игнатов, Игнатова 2004; Ignatov et al. 2006; Ellis et al. 2012; Flora... 2014; Hodgetts 2015). Latvijā ļoti reta suga, mūsdienās zināmas divas atradnes Vidzemē un Kurzemē – Ogres krastā pie Vērenes muižas (A. Āboliņa, 1982) un Abavas krastā pie Abavas rumbas uz dolomīta atseguma (I. Rēriha, 2009). Senākas atradnes – 1857. gadā, suga konstatēta Raunas Staburagā uz mitriem, zemiem granīta akmeņiem izžuvuša strauta gultnē (A. Brutāns). Atrasta arī Daugavas ielejā pie Pļaviņām uz dolomīta, kas klāts ar augsnes kārtiņu (A. Āboliņa, 1958), bet atradne iznīcināta saistībā ar Pļaviņu HES būvniecību. Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.
Populācija. Sugas apakšpopulācijas ir stabilas Centrāleiropas Krievijā un ar tendenci mazināties sugas areāla R daļā, tāpēc Eiropas reģionālā populācija mazinās. Latvijā zināmas tikai divas mūsdienu atradnes (1982. un 2009. gadā). Suga aug mitrās, grūti sasniedzamās un tādēļ maz apsekotās vietās, tāpēc paredzams, ka, paaugstinot ekspertu zināšanas un sugu mērķtiecīgi meklējot, Latvijā tiks atklātas jaunas atradnes. Tomēr būtisks populācijas pieaugums nav gaidāms, jo suga ir reta visā savā izplatības reģionā. Lielākā daļa apakšpopulāciju ir izolētas un dažkārt nelielas, taču reģionālā populācija netiek uzskatīta par ļoti sadrumstalotu. Sporofīti ir diezgan izplatīti.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug ūdenstilpju vai ūdensteču krastos un mitrās vietās, kas periodiski pārplūst, it īpaši krastmalās uz koku pamatnēm, saknēm, akmeņiem, ko klāj augsnes kārtiņa (Liepiņa 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ūdenslīmeņa izmaiņas, kas var būt saistītas ar koku ciršanu, dambju, spēkstaciju būvniecību, dabiskās ūdens plūsmas regulēšanu, ūdenslīmeņa pazemināšanu ezeros, ūdenskrātuvju izbūvi, gruntsūdeņu ieguvi (Rassi et al. 2010; Westling 2015). Sugas biotopu kvalitāte turpinās pasliktināties, jo Eiropas dabiskās palienes pēdējos gadsimtos ir mazinājušās un mūsdienās tās ir pakļautas pastiprinātai pilsētu palielināšanās, infrastruktūras attīstības un lauksaimniecības negatīvajai ietekmei (EEA 2016). Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Mūsdienu atradnes ir ĪADT – dabas liegumā “Vērenes gobu un vīksnu audze” un dabas parkā “Abavas senleja”. Jāsaglabā līdzšinējie augšanas apstākļi sugas atradnēs un jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Flood-moss – Myrinia pulvinata. The moss is common in the southern part of the Arctic regions, where it grows in floodplain forests in the valleys of large rivers. In Europe, it is more common in Scandinavia, the United Kingdom and the boreal regions of European Russia, and in some places in the Baltic countries, Central Europe, Romania and Ukraine. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1857. A very rare species in Latvia today, with only two known localities in Vidzeme and Kurzeme – on the banks of the River Ogre near Vērene Manor and on the banks of the River Abava near the Abava hub on a dolomite outcrop. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. No significant population increase is expected in Latvia as the species is rare throughout its range. The species grows on the banks of reservoirs or watercourses and in wet areas that are periodically flooded, especially on embankments, on tree bases, roots and stones covered by a layer of soil. The species is threatened by changes in water levels and habitat degradation. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to the small AOO, and a predicted continued decline in both AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The present-day localities are in protected nature territories – the “Vērenes gobu un vīksnu audze” Nature Reserve and the “Abavas senleja” Nature Park. There is a need to maintain the existing growth conditions at the species’ localities and carry out studies on the population size, distribution and dynamics.
Literatūras saraksts
