Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, retāk viengadīgs dzeltenzaļš, neliels lakstaugs. Stublājs ložņājošs, 1–15 cm garš, vienkāršs vai dihotomi zarots. Zari stāvi, viens vai divi, 2–5 (10) cm augsti. Lapas vairāk vai mazāk atstāvošas, 0,5–0,7 (0,9) cm garas un 0,6–1 mm platas, gals gari nosmailots, mala vesela. Strobili sēdoši pa vienam zaru galos, 1–3 (5) cm gari. Sporofili dzeltenzaļi, vienādā garumā vai 1,5 reizes garāki nekā lapas, gals gari, šauri nosmailots, sirpjveidīgs, mala pie pamata robota. Sporas nobriest no jūlija līdz oktobrim (Eglīte, Šulcs 2000).
Izplatība. Sastopams Eiropā, dažviet Āzijā un Ziemeļamerikā (Govaerts 2024). Lietuvā un Igaunijā atradnes nevienmērīgi visā teritorijā (Eglīte et al. 1993). Latvija atrodas tuvu sugas areāla Eiropas daļas ZA robežai. Sastopamības apgabals (EOO) ir 54 917 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 124 km2. Kaut arī pēdējās desmitgadēs ir konstatētas jaunas atradnes, to kopējais skaits mazinās, salīdzinot ar 20. gs. beigām (Eglīte 2003). Lai arī iespējams atrast vēl jaunas sugas atradnes, tās specifisko dzīvotņu dēļ AOO nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.
Populācija. Nav precīzu datu par populācijas lielumu un dinamiku. Latvijas populācija kopumā mazinās, kaut arī konstatētas jaunas atradnes.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama mitrās, smilšainās vai pārpurvotās ezeru un upju palienēs, pārejas purvos, augsto purvu malās, grāvjos, uz mitrām dabiskām brauktuvēm (ceļiem), slapjos virsājos, izstrādātos purvos un smilts karjeros mitrā kūdrā vai smiltī (Eglīte, Šulcs 2000; Priede 2017). Sugu nomāc apkārtējie augi, jo palu staipeknītis ir vājš konkurents (Eglīte 2003). Sugas dzīvotnēm raksturīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu ietekmē nosusināšana, ūdenstilpju eitrofikācija un dabiskā sukcesija.
Aizsardzība. Vismaz 60% atradņu atrodas ĪADT. Lielākais atradņu skaits ir aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”, kā arī dabas liegumā “Stiklu purvi” un Ķemeru Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Svarīgi nepieļaut atradņu nosusināšanu. Jāmazina barības vielu ieplūde ezeros, kuru krastos ir palu staipeknīša atradnes. Iespējams, daļā atradņu jāveic mērena augsnes skarifikācija, mazinot lielāko lakstaugu īpatsvaru. Jāprecizē nepieciešamie pasākumi katrā atradnē.
Autori: Ieva Roze*, Ansis Opmanis.
Summary. Marsh clubmoss – Lycopodiella inundata. In Latvia, the EOO is 54,917 km2, and the AOO – 124 km2. Although new localities have been found in recent decades, the distribution of the species in Latvia is decreasing. The main causes are drainage, eutrophication of waterbodies and natural succession. There are no precise data on the size and dynamics of the population. L. inundata grows on wet, sandy, or paludified lakeshores and riverbanks, transitional mires, margins of raised bogs, ditches, wet dirt roads, wet heaths, extracted peatlands and sand quarries on wet peat or sand. It grows on bare grounds or in sparse vegetation and does not tolerate competition from taller plants. The species is affected by drainage, eutrophication of water bodies and natural succession. At least 60% of the species’ localities are in protected areas. The richest subpopulations occur in the “Ādaži” Protected Landscape Area, the “Stiklu purvi” Nature Reserve and the Ķemeri National Park. It is important to prevent drainage. The inflow of nutrients into lakes must be reduced. In some sites, the conservation of L. inundata would benefit from moderate soil scarification and the removal of taller herbs and shrubs. The management measures for each site must be specified.
Literatūras saraksts
