Atgriezties
Trūkst datu (DD)

Parastā glodene / Austrumu glodene

Anguis fragilis Linnaeus, 1758 / Anguis colchica (Nordmann, 1840)

 
Trūkst datu (DD)

Parastā glodene / Austrumu glodene

Anguis fragilis Linnaeus, 1758 / Anguis colchica (Nordmann, 1840)

Foto: Laima Birziņa – parastā glodene.
Foto: Aleksandrs Balodis – austrumu glodene.
Foto: Andris Čeirāns – glodeņu dzīvotne skrajā priežu mežā Pierīgā.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: glodeņu Anguidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: DD, 2022.
Kategorija globāli, Eiropā: LC (A. fragilis 2023), LC (A. fragilis 2023, A. colchica 2022).
Statuss tuvējās valstīs: Lietuva (LC 2021), Igaunija (LC 2008), Somija (LC 2019).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs, 3.4. Mērenās joslas krūmājs, 4.4. Mērenās joslas zālājs, 14.2. Ganības, 14.4. Lauku sētas un dārzi.
    Draudi: 5.1. Sauszemes dzīvnieku medīšana un vākšana, 2.1. Augkopība, 1.1. Mājokļu un pilsētu teritorijas, 1.3. Tūrisma un atpūtas teritorijas.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība, 3.1. Sugu apsaimniekošana, 3.4. Aizsardzība ex-situ.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Parastā glodene un austrumu glodene morfoloģiski atšķiras ļoti maz, to zvīņojuma un ķermeņa daļu proporciju pazīmes pārklājas (Benkovsky et al. 2021). Būtiskas atšķirības bioloģijā nav zināmas. Glodenes Anguis spp. sasniedz aptuveni 50 cm garumu. Zvīņas ļoti gludas, atgādina zivs zvīņas, kāju nav. Mugurpuses krāsojums krēmkrāsas līdz brūns, sāni un vēderpuse jauniem indivīdiem un mātītēm parasti tumšāki par mugurpusi, tēviņiem parasti tie līdzīgi mugurpusei. Tēviņiem riesta laikā virspusē nereti ir nelieli debeszili plankumi. Aktīva no marta beigām, aprīļa sākuma līdz septembra beigām, oktobra sākumam. Ziemo dažādās ejās un dobumos augsnē, zem lieliem priekšmetiem vai zemsedzē. Pēc ziemošanas kļūst aktīva marta beigās, aprīlī, pārojas aprīļa otrajā pusē, maijā. Oldzīvdzemdētāja, 6–12 mazuļi piedzimst jūlija otrajā pusē, augustā. Tēviņi dzimumgatavību parasti sasniedz 3–4, bet mātītes 4–5 gadu vecumā; dzīves ilgums dabā sasniedz 10–15 gadus (Arnold, Ovenden 2002). Pārtiek no nelieliem, mazkustīgiem bezmugurkaulniekiem (sliekām, kailgliemežiem, kāpuriem utt.), ko atrod zemsedzē.

Izplatība. Abas sugas pieder morfoloģiskā ziņā vāji norobežotu sugu kompleksam (A. fragilis complex), kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas R daļā (Gvoždík et al. 2010). Agrāk tika uzskatīts, ka Latvijā sastopama tikai parastā glodene A. fragilis, taču 2021. gadā noskaidrots, ka Latvija atrodas divu sugu – parastās glodenes un austrumu glodenes A. colchica – kontakta zonā. Informācija par abu sugu izplatību balstīta uz DNS analīzēm sešās atradņu grupās, no kurām parastā glodene konstatēta divās (Nīca, Ķemeri), bet austrumu glodene – četrās grupās (Pierīga, Daugavpils apkārtne un Latvijas ZA daļa) (Gvoždík et al. 2021). Abu glodeņu sugu kopīgi apdzīvotā platība (AOO) ir 1504 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 77 576 km2. Zināmajām parastās glodenes A. fragilis atradnēm AOO ir 20 km2, EOO ir 146 km2; bet austrumu glodenes A. colchica atradnēm attiecīgi 16 km2 un 15 053 km2. Tādējādi lielākajā glodeņu Anguis spp. areāla daļā valstī sugas piederība nav zināma.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Parastās glodenes A. fragilis populācija globāli un Eiropā novērtēta kā stabila (Bowles 2024a), bet austrumu glodenes A. colchica populācija vērtēta tikai Eiropas reģionā un tās pārmaiņu tendence nav skaidra (Bowles 2024b). Latvijas kaimiņvalstīs glodenes tiek uzskatītas par parastu un aizsardzības stāvokļa ziņā drošu taksonu. Lai gan glodenes sastopamas bieži, abu sugu reģionālo populāciju lielums un skaita tendences nav zināmas. Sugu monitorings netiek veikts.

Biotopi un ekoloģija. Nav informācijas par atšķirībām abu glodeņu sugu dzīvotņu izvēlē. Glodenēm kopumā sastopamība negatīvi korelē ar lauksaimniecības zemju īpatsvaru (Čeirāns 2006). Slēpti dzīvojošas sastopamas pļavu malās, meža laucēs, mežmalās, dārzos un līdzīgās vietās ar pietiekami biezu zemsedzi, kur paslēpties. Atšķirībā no citiem Latvijas rāpuļiem glodenes apdzīvo arī mežus ar slēgtu koku vainagu klāju, taču šādos gadījumos koku stāvā dominē priede, kas mazāk noēno zemsedzi (Čeirāns 2002, 2007). Mežos dod priekšroku sausām vai drenētām mežaudzēm, kurās dominē priede, no slapjiem mežiem izvairās (Čeirāns 2004). Pietiekami nosusinātas augtenes gadījumā apdzīvo pat degradētus augstos purvus (Čeirāns, Nikolajeva 2017).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud mājokļu celtniecība, urbanizācija, tūrisms un rekreācija, intensīva lauksaimniecība. Abām sugām piešķirta kategorija “trūkst datu” (DD), jo pēc nesenajām taksonomiskajām izmaiņām trūkst datu, lai izvērtētu to izzušanas risku. Iespējams, viena no glodeņu sugām (nav zināms, kura) ir apdraudēta, tai ir neliels areāls un tas atrodas teritorijās ar lielu antropogēno slodzi.

Aizsardzība. Abas sugas nav iekļautas ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Trūkst informācijas, lai izvērtētu tām juridiskā aizsardzības statusa noteikšanas nepieciešamību. Lai noskaidrotu, vai un kādi aizsardzības pasākumi ir nepieciešami, ir jāizpēta abu sugu izplatība, jānoskaidro indivīdu skaits un tā tendences. Glodenes ir līdzīgas čūskām, un cilvēki bieži tās neatšķir, tādēļ jāizglīto sabiedrība par glodeņu un čūsku nozīmi dabā.

Autors: Andris Čeirāns.

Summary. Slowworm – Anguis fragilis, eastern slowworm – Anguis colchica. The species complex A. fragilis (slowworms) is widespread in Europe and East Asia; Latvia lies in the contact zone of A. fragilis (in the western part of its range) and A. colchica (in the eastern part of its range). The known distribution of both species in Latvia is based on DNA analyses in six groups of localities, of which A. fragilis was found in two and A. colchica in four. Anguis spp. AOO in Latvia – 1,504 km2, and EOO – 77,576 km2 (data from 2002–2021). Although the species is considered to be one of the most common reptile taxa in Latvia, both species are included in the Data Deficient (DD) category because it is possible that one of the species (and it is not known which one) is threatened if it has a small range in areas with significant anthropogenic pressure. There is no information on the distribution and regional population changes of the species at the national level, nor is there any data on the differences in the habitats of the two species. Anguis spp. are found in grassland and forest margins, forest clearings, gardens and similar areas with rather dense understory; also inhabits forests with a relatively closed canopy, but then the canopy is dominated by pine, which shades the understory less; prefers dry or drained forest types. The abundance of slowworms is negatively correlated with the area of agricultural land. Slowworms are threatened by intensive agriculture, building construction and urbanisation, tourism, recreation and other ecosystem changes. There are no specific conservation measures for slowworms. Neither of the two species is listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia, and there is a lack of information to decide on the legal protection status appropriate to the Latvian situation. Slowworms resemble snakes, thus public education on their importance in nature is necessary. Monitoring is needed to determine regional population sizes and trends.

Literatūras saraksts

  • Arnold, E.N., Ovenden, D.W. 2002. Reptiles and Amphibians of Europe. Princeton and Oxford: Princeton University Press, 288.
  • Benkovský, N., Moravec, J., Gvoždíková Javůrková, V., Šifrová, H., Gvoždík, V., Jandzik, D. 2021. Phenotypic differentiation of the slow worm lizards (Squamata: Anguis) across their contact zone in Central Europe. PeerJ 9:e12482.
  • Bowles, P. 2024a. Anguis fragilis. The IUCN Red List of Threatened Species 2024: e.T47113126A204902180. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2024-1.RLTS.T47113126A204902180.en [skatīts 02.02.2025.].
  • Bowles, P. 2024b. Anguis colchica (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2024: e.T47113111A47113120. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2024-1.RLTS.T47113111A47113120.en [skatīts 02.02.2025.].
  • Čeirāns, A. 2002. On the importance of tree stand composition and age in forest habitats of Anguis fragilis, Zootoca vivipara, and Natrix natrix. Herpetozoa, Wien, 15(1/2): 63–74.
  • Čeirāns, A. 2004. Reptiles in sub-boreal forests of Eastern Europe: patterns of forest type preferences and habitat use in Anguis fragilis, Zootoca vivipara and Natrix natrix. Herpetozoa, Wien, 17(1/2): 65–74.
  • Čeirāns, A. 2006. Reptile abundance in temperate-zone Europe: effect of regional climate and habitat factors in Latvia. Russ. J. Herpetol., 13(1): 53–60.
  • Čeirāns, A. 2007. Microhabitat characteristics for reptiles Lacerta agilis, Zootoca vivipara, Anguis fragilis, Natrix natrix, and Vipera berus in Latvia. Russ. J. Herpetol., 14(3): 172–176.
  • Čeirāns, A., Nikolajeva, L. 2017. Habitat ecology of the smooth snake Coronella austriaca and its reptilian prey in the degraded bog with implications for artificial refuge surveys. Zool. Ecol., 27(1): 19–29.
  • Gvoždík, V., Jandzik, D., Lymberakis, P., Jablonski, D., Moravec, J. 2010. Slow worm, Anguis fragilis (Reptilia: Anguidae) as a species complex: genetic structure reveals deep divergences. Mol. Phylogenet. Evol., 55: 460–472.
  • Gvoždík, V., harca, Z., Hánová, A., Jablonski, D., Pupins, M., Čeirāns, A., Paasikunnas, T. 2021. Two species of slow worm (Anguis fragilis, A. colchica) present in the Baltic region. Amphib.-Reptil., 42: 383–389.
  • Jablonski, D., Sillero, N., Oskyrko, O. et al. 2021. The distribution and biogeography of slow worms (Anguis, Squamata) across the Western Palearctic, with an emphasis on secondary contact zones. Amphib.-Reptil., 42(2021): 519–530.
Projekta finansētāji un partneri