Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–40 cm augsts lakstaugs. Stublājs ložņājošs, tievs, mezglos sakņojas. Lapas veselas, apaļas, vairogveidīgas, 15–40 mm diametrā, ar kātu un ar pielapēm. Lapas kāts piestiprināts lapas plātnes centrā. Ziedi mazi, balti, galviņveidīgās ziedkopās. Sēkleņu skaldauglis eliptisks. Zied jūlijā un augustā (Fatare 2003). Veido dažādu lielumu audzes. Raksturīga pašappute (Durka 2002). Vairojas veģetatīvi un ar sēklām (Durka 2002). Sēklām nav pielāgojumu tālai izplatībai. Vidējais izplatīšanās attālums 0,1–1 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga sastopama galvenokārt Eiropā līdz Krievijas Eiropas daļai, reti Ziemeļāfrikā, Melnās jūras un Vidusjūras A piekrastē no siltās līdz vēsajai joslai (Govaerts 2024). Lietuvā tā sastopama tikai divās atradnēs centrālajā daļā (Rašomavičius 2021), bet Igaunijā – tikai salās (eElurikkus 2022). Baltkrievijā zināmas tikai dažas atradnes R daļā (Скуратович 2015). Latvijā ir sastopama reti, galvenokārt Piejūras zemienē (Fatare 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 10 781 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 164 km2. Pētījumi par izplatības izmaiņām nav veikti. Tiek uzskatīts, ka AOO, ja arī ir lielāka, atbilst EN kategorijai.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku nav. Reģistrēto novērojumu skaits ir nedaudz lielāks nekā 100 (DAP 2023). Parasti suga veido audzes, kas aizņem no dažiem līdz vairākiem desmitiem kvadrātmetru.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama barības vielām nabadzīgās, slapjās augtenēs. Var augt arī iesāļās augtenēs (Tichý et al. 2023). Tā aug ezeru piekrastē, mitrās starpkāpu ieplakās, purvos, gar avotstrautiem, zālājos kūdras augsnēs, melnalkšņu mežos (Stroh et al. 2020), Latvijā konstatēta mitros un mēreni mitros zālājos, zāļu purvos, niedru un grīšļu audzēs ezeru seklūdens daļā, kā arī dažkārt melnalkšņu staignājos un smilšainā mitrā liedagā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud purvu, slapjo mežu un mitro zālāju susināšana, zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, zemes lietojuma veida maiņa. To var arī ietekmēt klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Lielākā daļa sugas atradņu atrodas ĪADT. Plašas tās audzes atrodas dabas parkā “Engures ezers”, Slīteres Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Ances purvi un meži”. Lai saglabātu sugu, izveidoti divi mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ieteicams precizēt sugas izplatību un noteikt populācijas lielumu. Jānosaka sugas saglabāšanai nozīmīgākās vietas. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Marsh pennywort – Hydrocotyle vulgaris. It is rare in Latvia and found mainly in the Coastal Lowland. The EOO is 10,781 km2, and the AOO – 164 km2. The EOO has slightly decreased compared to what was previously known. There are no recent data after 1991 from the vicinity of Riga, Jūrmala, and a locality in central Latvia. However, since no targeted studies have been conducted, the species distribution is probably wider than currently known. There is no data on the size of subpopulations in each locality and the population dynamics. The number of species’ records is slightly more than 100. H. vulgaris forms patches that cover from a few to several dozen square meters. In Latvia, the species has been found in moist to moderately moist grasslands, fens, reed and sedge communities in the littoral zone of lakes, in black alder swamps and wet beaches. H. vulgaris is mainly threatened by drainage of mires, forests and grasslands, cessation of grassland management, and conversion of grasslands into arable land. Most of the known localities are in protected areas. It is recommended to specify the population size in Latvia and determine the most important places for the conservation of H. vulgaris population. Drainage of H. vulgaris habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
