Morfoloģija un bioloģija. Vasarzaļš 25–30 m augsts, lēnaudzīgs koks ar blīvu, cilindrisku vainagu. Stumbrs gluds, ar maz plaisājošu, pelēku mizu, neregulāri sagriezies. Dzinumi sākumā ar matiņiem, vēlāk kaili. Lapas pamīšus, 4–10 cm garas, olveida vai eliptiskas, gals smails, mala divkārtzāģzobaina. Ziedi ir viendzimuma, nokarenās spurdzēs, zied lapām plaukstot. Augļu vīkallapas 3–6 cm garas, trīsdaivainas, ar iegarenu vidusdaivu, kas ir trīsreiz garāka nekā sānu daivas. Zied aprīlī un maijā. Auglis – riekstiņš ar spārnu, nogatavojas septembrī un oktobrī (Cinovskis 2003). Sugai ir laba pašizsēja.
Izplatība. Suga sastopama lielākajā daļā Eiropas, Mazāzijas ziemeļos, Kaukāzā un Krievijas Eiropas daļā. Suga ir plaši izplatīta visā tās izplatības areālā mēreni siltajā un mērenajā joslā. Lietuvā sastopama galvenokārt D daļā (Zvirgzds et al. 1993). Latvija atrodas sugas areāla ZA daļā. Latvijā sastopama ļoti reti DR daļā (Cinovskis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 3910 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 104 km2. Valsts DR daļā sastopama biežāk, nekā ir reģistrēti novērojumi. Tāpēc tiek uzskatīts, ka AOO un EOO ir lielāki un atbilst VU kategorijai. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Plaši sastopama suga lielākajā daļā tās izplatības areāla. Globāli un Eiropā suga novērtēta kā neapdraudēta (LC) (Shaw et al. 2014). Latvijā nav veikti pētījumi par tās populācijas lielumu un tā pārmaiņām, taču zināms, ka 20. gs. sākumā, pārveidojot mežus par lauksaimniecības zemēm, sugas populācija Latvijā samazinājusies (Eiche 1936). Luknē, dabas liegumā “Dunika”, ir Latvijā lielākā sugas tīraudze 11 ha platībā. Tā izveidota sugas aizsardzībai 20. gs. sākumā, izcērtot tajā lielāko daļu egļu un citu koku sugu (Eiche 1936). Dabas liegumā “Ruņupes ieleja” dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā uzskaitīti ap 30 dažādu vecumu parasto skābaržu. Vecāko koku izcelsme nav zināma – tā varētu būt gan dabiska, gan mākslīga, jo tie atrodas blakus kādreizējai Mazgramzdas muižai. Neatkarīgi no tā Ruņas skābaržu populācija pie Mazgramzdas ir vitāla un noturīga, un tai ir liela nozīme Latvijas skābaržu populācijas uzturēšanā. Latvijā šī suga samērā bieži tiek audzēta parkos, dārzos un apstādījumos, no kurienes tā reizēm pāriet savvaļā, ja tuvumā ir piemērotas dzīvotnes. Šajā grāmatā izmantoti dati tikai par sugas atradnēm tās dabiskajās dzīvotnēs. Sugas atradnes parkos nav iekļautas aprēķinos.
Dzīvotnes un ekoloģija. Galvenokārt mēreni mitru, vāji skābu līdz gandrīz neitrālu, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga (Tichý et al. 2023). Izplatības areāla centrālajā daļā tā ir dominējošā suga gravu mežos, ozolu-skābaržu mežos. Citas optimālās sugas dabiskās dzīvotnes ir dažādi platlapju meži, arī palieņu meži (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga sastopama platlapju-egļu, egļu un lapu koku mežos. Tā reti ir dominējošā suga mežaudzē.
Izmantošana un tirdzniecība. Nereti jauni augi tiek izrakti un pārstādīti. Suga tiek apzināti audzēta un izmantota apstādījumos.
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir intensīva mežsaimnieciskā darbība (kailcirtes, meža monokultūru veidošana).
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Lielākā atradne ir Luknē dabas liegumā “Dunika”. Suga sastopama arī dabas liegumos “Ruņupes ieleja”, “Sventājas upes ieleja”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, jānoskaidro izplatības dinamika. Ieteicama sugas augšanu un izplatīšanos veicinoša mežsaimnieciskā darbība skābaržu atradnēs tās dabiskajās dzīvotnēs ārpus ĪADT. Pasākumi sugas saglabāšanai iekļaujami attiecīgo ĪADT dabas aizsardzības plānos.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Hornbeam – Carpinus betulus. In Latvia, it occurs very rarely in the south-western part of the country. The EOO is 3,910 km2, and the AOO – 104 km2. The AOO and the EOO may be larger than calculated based on the available data, as the species is, most probably, more common than recorded. Studies on the distribution and population changes in Latvia have not been conducted. In the early 20th century in Latvia, forests were often changed into agricultural land and many C. betulus occurrences may have been lost. The largest population of the species in Latvia is an 11-hectare C. betulus-dominated forest in Lukne in the “Dunika” Nature Reserve, where other tree species have been cut to create this hornbeam stand in the beginning of 20th century. Throughout Latvia, the species has been relatively often planted in parks and gardens from where it sometimes spreads into suitable habitats nearby. This study uses data only on the species’ occurrences in its natural habitats. The species occurs in broadleaf-spruce, spruce and deciduous forests. It is rarely the dominant species in a forest stand. The main threat to the species is industrial forestry. The percentage of the species’ localities in protected areas is unknown. The largest subpopulation occurs in the “Dunika” Nature Reserve; it also grows in the “Sventājas upes ieleja” and “Ruņupes ieleja” Nature Reserves. The population size, distribution, and its dynamics must be specified. To protect the species, forestry activities should be prevented in species localities in natural habitats to promote the species’ spread within its natural range in south-western Latvia.
Literatūras saraksts
