Morfoloģija un bioloģija. Neliels bridējputns ar vidēji garu knābi un kājām. Pavasarī mugurpuse brūnganmelni raibumota, uz vēdera melns laukums. Pēcriesta tērpā un jaunajiem putniem melnā laukuma nav (Baumanis, Klimpiņš 1997). Ligzda ir bedrīte zemē, reizēm uz ciņa, apslēpta ar veģetāciju. Ligzdošanas laikā pārtiek no dažādiem bezmugurkaulniekiem un arī augu sēklām (BirdLife International 2021). Latvijā parasts caurceļošanas laikā (pasuga C. a. alpina), bet kā ligzdotājs (pasuga C. a. schinzii) izzudis (Celmiņš 2022; Ķerus u. c. 2021).
Izplatība. Cirkumpolārs ligzdošanas areāls, kas iekļauj galvenokārt tundras zonu. Eiropā izplatība sniedzas līdz Baltijas jūras dienvidiem. Ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras piekrastē, Ziemeļāfrikas piekrastē, Dienvidāzijā un Ziemeļamerikas A un R piekrastē (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā ievērojami mazinājusies, īpaši areāla D daļā (Keller et al. 2020). Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 712 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 64 051 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu atzītu par apdraudētu (BirdLife International 2019). Eiropas populācijas tendence nav zināma. Igaunijā populācija īstermiņā stabila, bet ilgtermiņā sarūk. Krievijā populācija ilgtermiņā stabila, bet īstermiņa tendence nav zināma. Lietuvā populācija sarūk. Baltkrievijā suga ir izzudusi (BirdLife International 2021). Jau 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma avotos par pašreizējās Latvijas teritorijas putniem minēts kā rets ligzdotājs (Виксне 1983) un vēl 20. gs. beigās lēsts, ka ligzdojošā populācija ir 1–5 pāri (Strazds u. c. 1994), taču 21. gs. ligzdošanavairs nav konstatēta (Ķerus u. c. 2021). Caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 10 000 pieaugušu indivīdu. Populācijas tendence arī nav zināma.
Biotopi un ekoloģija. Suga ligzdoja piejūras zālājos un piejūras ezeru piekrastes pļavās (Baumanis, Klimpiņš 1997). Caurceļošanas laikā sastopama galvenokārt jūras piekrastē, bet arī pie iekšzemes ūdeņiem. Paaudzes ilgums: 6,6 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Ticami, ka galvenais sugas izzušanas cēlonis bija dzīvotņu degradācija, jo piejūras zālāju apsaimniekošana tika pārtrauktaun tie aizauga ar niedrēm un kokaugiem (Ķerus u. c. 2021). Eiropā kopumā sugu apdraud mitrāju nosusināšana, kūdras ieguve, niedru pļaušana un dedzināšana, zālāju pamešana, ļaujot tiem aizaugt ar krūmiem un niedrēm, un naftas noplūdes. Suga ir jutīga pret traucējumu, kā arī pret putnu gripas vīrusu un var ciest no slimības uzliesmojumiem nākotnē (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Parastais šņibītis (pasuga C. a. schinzii) ir izveidošanas mērķsuga Teiču dabas rezervātā, dabas parkā “Pape”, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Ziemupe”, “Daugava pie Kaibalas”. Parastais šņibītis nav mērķsuga nevienā putniem nozīmīgajā vietā (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāierobežo traucējums atpūtas vietās. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Dunlin − Calidris alpina. The species was mentioned as a rare breeder in the present-day territory of Latvia in the written sources on birds dating back to as early as the 19th and early 20th centuries. In the late 20th century, the breeding population was estimated at 1–5 pairs, while in the 21st century, breeding has no longer been recorded. The species used to breed in coastal grasslands and grasslands on the shores of coastal lakes. It is likely that the main cause of the disappearance of the species was habitat degradation through the overgrowth of coastal grasslands as a result of abandonment. The AOO of the migrating population is 712 km2, the EOO – 64,051 km2. The size of the population migrating through Latvia is unknown, but it is suspected to be less than 10,000 adult individuals. The population trend is also unknown. During transit, the species is mainly found along the sea coast, but it also occurs along inland water bodies. The species is threatened by the drainage of wetlands, peat extraction, cutting and burning of reeds, and abandonment of grasslands, which resulted in overgrowth with bushes and reeds, and oil spills. The species is sensitive to disturbance. The species is also susceptible to avian influenza virus and may suffer from future outbreaks of the disease. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Limiting of disturbances at staging sites is required to protect the species.
Literatūras saraksts
