Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Smalki līdz vidēji lieli augi bālzaļās vai dzeltenīgās irdenās velēnās. Galvenais stumbrs stolonveida un ložņājošs, sekundārie stumbri 2–4 cm gari, strupi vai iegareni, aug stateniski, ar daļēji izteiktu kokveida augšanas formu galotnē, zari arkveidā noliekti. Bieži veido garus, izliektus, nokarenus pavedienveida zarus, kas atgādina peļastes, no kā ir veidots sugas nosaukums. Sekundāro stumbru lapas ar ierotītu malu, iegarenas vai ovāli trīsstūrainas, ar pakāpeniski nosmailotu garu galu. Lapas mala no pamatnes līdz vidusdaļai gluda, bet galotnē ar zobiņiem. Lapai viena dzīsla, 2/3 plātnes garuma, dažkārt arī dihotomi zarota. Zaru lapas sīkākas, lancetiskas, ar īsāku galotni nekā stumbra lapām. Sausas lapas sakļautas, mitras – atstāvošas. Setas ieliektas, 1–2 cm garas, uz auga saglabājas vairākus gadus. Sporangiji 1,0–1,5 mm gari, nedaudz noliekti, eliptiski, oranžbrūni (Dixon 1924; Smith 1978).
Izplatība. Subokeāniska boreālās zonas un mērenā klimata joslas suga. Plaši izplatīta Eiropā, sasniedzot Ziemeļāfriku un Kaboverdi (Smith 1978). Sastopama arī Ziemeļamerikā (Ryall et al. 2005; Blockeel et al. 2014). Latvijā zināmas vairāk nekā 20 atradnes, galvenokārt Vidzemē un Kurzemē. Pirmo reizi konstatēta 1922. un 1923. gadā Gaujas senlejā uz smilšakmeņiem (N. Malta). Pēc tam novērota tikai 1958. gadā, arī Gaujas ielejā (A. Āboliņa). Mūsdienās zināmas 22 atradnes, visas atrastas pēdējos 20 gados. Suga koncentrēti sastopama Gaujas senlejā – Vējupītes krastā, uz Ramātu klintīm, pie Gleznotāju un Sautas kalna, uz Buļļu ieža Krāčupītes krastā, Paparžu gravā, Līgatnes krastā pie Ānfabrikas (A. Āboliņa, 2002, J. Kluša, 2018–2020, I. Leimanis, 2021, A. Opmanis, 2020–2022); arī citur Vidzemē, uz Muižuļu dižakmens (J. Kluša, 2022). Retumis un izkliedēti atrasta arī Kurzemē – Kolkas pagastā pie Bažkangara, Dunikas pagastā Tīrspurva malā pie Luknas Skābaržu audzes, Dundagas pagastā pie Spārnvalka, Šlīteres Zilajos kalnos un Kaļķupes ielejā (I. Rēriha, 2002–2008), Ances, Ziru, Piltenes pagastā (J. Kluša, 2022, 2023), Bārtas pagastā netālu no Brienamā purva (I. Leimanis, 2023), Popes pagastā (I. Ķuze, 2023). Sastopamības apgabals (EOO) ir 19 607 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 68 km2.
Populācija. Eiropā reģionālā populācija ir ļoti liela, un tiek uzskatīta par stabilu (Sim-Sim 2019). Pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Stabila apakšpopulācija uz atsegumiem un lieliem iežiem upēs ir Gaujas senlejā.
Biotopi un ekoloģija. Ekoloģiski plastiska suga, sastopama gan kā epifīts uz veciem kokiem, koku saknēm, arī uz kritalām, gan kā epilīts uz iežiem upju gravās un uz atsegumiem, dažkārt arī mežos uz augsnes. Reti konstatēta uz koku pamatnes – oša, melnalkšņa un apses. Pavadošās sugas ir lapsastes vienādvācelīte I. alopecuroides, doblapu leženeja Lejeunea cavifolia (I. Leimaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugai nav lielu apdraudējumu. To var apdraudēt meža biotopu iznīcināšana, sadrumstalošana, piemērotu biotopu degradācija (Sim-Sim 2019). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Sugas aizsardzībai nozīmīga ĪADT ir Gaujas Nacionālais parks. Konstatēta arī dabas liegumos “Kaļķupes ieleja” un “Dunika” un Slīteres Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Mouse-tail moss – Isothecium myosuroides. A widespread moss in Europe, reaching North Africa and Cape Verde, it is also found in North America. It was first found in Latvia by N. Malta in 1922. Today, 22 localities are known, mostly in Vidzeme and Kurzeme, all discovered in the last 20 years. EOO is 19,607 km2, and AOO is 68 km2. No studies on the regional population size, condition and changes of the species in Latvia have been carried out. A stable subpopulation exists on outcrops and large rocks in rivers in the Gauja Valley. It occurs both as an epiphyte on old trees, tree roots, and also on fallen logs, as well as an epilith on rocks in river gorges and outcrops, and occasionally on soil in forests. The species may be threatened locally by the destruction and fragmentation of forest habitats – especially near populated areas – and by the degradation of suitable habitats. In Latvia, it is assessed as Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. Its legal protection status must be maintained. The protected area, the Gauja National Park, is important for the conservation of the species. It is also found in the protected areas - “Kalķupes ieleja” and the “Dunika” Nature Reserves, and in the Slītere National Park. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and studies on the population size, distribution and trends carried out.
Literatūras saraksts
