Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 0,5–4 m garš gruntī iesakņojies ūdensaugs. Stublāja garums mainīgs atkarībā no augšanas vietas dziļuma. Stublāja lejasdaļā mezglu vietās plūksnaini zarainas piesaknes. Plūksnaini dalītās zemūdens lapas uz stublāja sēdošas, pretējas. Peldošās rozetes lapas ar kātu, zaļas, rombiskas, 3–5 cm garas un platas, lapas mala smaili zobaina. Ziedi peldošo lapu žāklēs, nelieli, 1–1,5 cm diametrā. Kauslapas četras, šauri trīsstūrainas, ar ķīli, augļu laikā palielinās, pārkoksnējas un veido ragus. Vainaglapas četras, baltas, ātri nobirst. Augam noziedot, veidojas “rieksts” ar 2–4 atskabargainiem izaugumiem (ragiem), bet peldošās lapas iegūst visdažādākās nokrāsas. Vēlā rudenī “rieksts” nogrimst ūdenstilpes dibenā, kur dūņās pārziemo un no izbirušajām sēklām pavasarī izaug jauns augs. Zied jūlijā, augļi nogatavojas septembra otrajā pusē (Kabucis 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Eirāzijas suga, sastopama galvenokārt Centrāl- un Dienvideiropā, kā arī Āfrikā (Priedītis 2014; Govaerts 2024). Atlantiskā laikmeta relikts, kas senāk bijis daudz plašāk sastopams visā Latvijā. Pārkoksnējušies augļi un to atliekas daudzviet saglabājušās kūdras un sapropeļa nogulumos purvos un ezeros, kā arī starpleduslaikmetu kūdras slānī. Lietuvā vēl 19. gs. otrajā pusē suga bija sastopama Kiluču un Širvenas ezerā netālu no Latvijas robežas, bet gadsimta nogalē izzuda šo ezeru krastos un sateces baseinā esošo mežu izciršanas un tās izraisītās pastiprinātās eitrofikācijas dēļ (Sinkevičienė 2007). Igaunijā suga mūsdienās nav konstatēta (Tabaka, Sinkevičienė 1996; eElurikkus 2024), Baltkrievijā zināmas diezgan daudzas atradnes (Морозова 2006), Polijā zināmas aptuveni 40 atradnes A un D daļā (Piękoś-Mirkova, Mirek 2006), bet Zviedrijas dienvidos suga ir izzudusi, pēdējie novērojumi 1916. gadā (SLU Artdatabanken 2022). Latvijā suga šobrīd ir zināma četrās dabiskas izcelsmes atradnēs (Klaucānu, Priekulānu, Bancānu un Pokratas ezerā) un vienā pirms 20–30 gadiem mākslīgi izveidotā atradnē Alūksnes dīķī (Vimba 1977; Kabucis 2003; Priedītis 2014; Suško u. c. 2018). Līdz 20. gs. 20. gadiem ezerrieksts bijis izplatīts plašāk, to veicinājusi tīklu zveja un plašāka tīru un hidroloģiski neietekmētu vai maz ietekmētu mežezeru vai mežmalu ezeru klātbūtne Austrumlatvijas zemienē. Kolupa ezerā, līdzīgi kā arī vairākos citos ezeros ezerrieksts izzudis visticamāk 20. gs. vidū ezera ūdenslīmeņa pazemināšanas un tās izraisītās pastiprinātās eitrofikācijas dēļ. 1824. gadā no Sēlijas un Latgales pirmā botāniķa J. Fedoroviča Kolupa ezera atvestajiem augļiem ezerrieksts tika ieaudzēts arī Dūņu ezerā pie Daugavpils Birkineļiem, kur bija sastopams līdz 20. gs. 60. gadu beigām vai 70. gadu vidum, bet vēlāk izzudis meliorācijas rezultātā izraisītās ezera ūdenslīmeņa pazemināšanās un turpmākas pastiprinātas eitrofikācijas dēļ (Vimba 1977; U. Suško, nepubl. dati). Sastopamības apgabals (EOO) ir 177 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2. Perspektīva peldošā ezerrieksta teritorija ir maz ietekmēti mežmalu ezeri un mežezeri Austrumlatvijas zemienē esošo atradņu apkārtnē.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav precīzi zināms. Visbagātīgākā atradne ir Priekulānu ezerā – aptuveni 60 000 augu (Smaļinskis 1998). Klaucānu ezera atradne ir daudz mazāka, kaut gan 20. gs. 20.–30. gados situācija bija pretēja – Klaucānu ezerā ezerriekstu bija daudz, bet Priekulānu ezerā ļoti maz. Tagad Klaucānu ezera atradne iekļauj 6000 augus (Smaļinskis 1998). Pokratas ezerā 1932. gadā bija 200–300 augi, bet 1983. gadā tika uzskaitīti tikai aptuveni 40 augi (Melne 1984). Ezerrieksta stāvoklis Pokratas ezerā pēc 1980. gadā novērotās ezera piesārņošanas ir ievērojami uzlabojies. 2019. gadā Tenu Feldmanis (Tõnu Feldmann) novērtēja, ka audzes aizņem 25–50% ezera litorāla platības, suga bija sastopama visā ezerā. Bancānu ezerā konstatēta ap 40–100 m2 liela audze (Suško u. c. 2018). Atradņu stāvoklis visos četros zināmajos ezeros ir labs.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā sugai ir diezgan šaura ekoloģiskā niša, tā ir dabiski sastopama tikai ārpus karbonātiskiem iežiem bagātajām augstienēm tīros, mēreni diseitrofos, seklos un vāji skābos brūnūdens zemieņu ezeros ar labu ūdens dzidrību. Aug galvenokārt dūņainā, retāk dūņainā minerālgruntī (pie ezeru krastiem), kā arī ezeru tuvumā esošajās un tajos ietekošajās vai no tiem iztekošajās upītēs, kā arī dabiskojušos grāvjos; stādīta arī dīķos (Kabucis 2003; Priedītis 2014; Urtāns u. c. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. Senāk plaši izmantota uzturā.
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru piesārņošana ar antropogēnas izcelsmes biogēnajiem elementiem, ezeru aizaugšana un pastiprinātā konkurence ar ekspansīvajiem ūdensaugiem (elodeīdiem). To nelabvēlīgi ietekmē biogēnu ieplūde ezeros no intensīvi izmantotām lauksaimniecības zemēm (Pokratas, Bancānu, Priekulānu ezers), rekreācija ezeros un to krastos (Bancānu, Klaucānu, Priekulānu ezers).
Aizsardzība. Trīs no četriem peldošā ezerrieksta ezeriem atrodas ĪADT: dabas liegumos “Klaucānu un Priekulānu ezeri” un “Pokratas ezers”. Aizsargāta ir gandrīz visa zināmā populācija. Tomēr, ja nenovērš biogēniem bagātu ūdeņu pieplūdi ezeros, atrašanās ĪADT tikai daļēji nodrošina sugas ilglaicīgu saglabāšanos.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Bancānu ezerā jāveic sugas monitorings, un jāpārbauda no ezera iztekošais un uz Priekulānu ezeru plūstošais Priekulānu grāvja ūdens. Iespējams, stabilas ezerrieksta cenopopulācijas izveidošanās gadījumā arī Bancānu ezerā jāveido dabas liegums vai jāpaplašina esošais dabas liegums “Klaucānu un Priekulānu ezeri”. Jānovērtē arī Alūksnes dīķī sastopamā peldošā ezerrieksta cenopopulācija, jānoskaidro tās rašanās laiks. Nav pieļaujama ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem. Jānovērtē sugas populācijas lielums.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Floating water-nut – Trapa natans. It is very rare in Latvia. All seven natural localities in Latvia, including historical records, occur in eastern Latvia; an artificially created population is known from Alūksne. Currently known from four lakes: Lake Klaucānu, Lake Priekulānu, Lake Bancānu and Lake Pokratas. The AOO is 20 km2, and the EOO – 177 km2. T. natans occurs in clean, moderately dyseutrophic, shallow and slightly acidic brown-water lowland lakes with rather good water transparency, where it grows mainly on mud or muddy mineral bottom near the shores of the lakes. It occurs also in small rivers connected to the lakes with T. natans and in old ditches; it has been introduced in an artificial pond. The threats are pollution and eutrophication of lakes, competition from expansive macrophyte species, and deterioration of water quality. The species’ habitat and population quality in all four lakes are generally good. The richest population is in Lake Priekulānu (ca. 60,000 individuals); in other lakes, the numbers are lower. Three of the four lakes with T. natans are located in protected areas. If a stable population of the species is formed in Lake Bancānu, a nature reserve should also be established there.
Literatūras saraksts
