Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Pelēkā cielava

Motacilla cinerea (Tunstall, 1771)
EN – ligzdojošā populācija (L)

 
Stipri apdraudēta (EN)

Pelēkā cielava

Motacilla cinerea (Tunstall, 1771)
EN – ligzdojošā populācija (L)

Foto: Jānis Jansons  – pelēkā cielava.
Foto: Andris Klepers  – pelēkās cielavas ligzdošanas biotops.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: cielavu Motacillidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2016, LC 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (LC 2020), Somija (LC 2019), Igaunija (EN 2019).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 5.1. Iekšzemes mitrāji – pastāvīgas upes/
strauti/tērces (ieskaitot ūdenskritumus).
    Draudi: –.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: Bernes II, Bonnas II.
Putnu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Cielava ar ļoti garu asti. Mugurpuse un galva pelēka, muguras lejasdaļa un vēderpuse dzeltena. Tēviņam balta bārdas svītra un melna rīkle, mātītei rīkle balta. Barojas, staigājot pa upju krastiem, gultnes sausākajām daļām un arī lidojumā. Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem. Ligzdu būvē smilšakmens iežu nišā. Dējumā 4–5 olas, gadā 1–2 perējumi. Gājputns, ziemo Viduseiropā (LOB 1999).

Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Rietumeiropas līdz Kamčatkas pussalai, taču Krievijas Eiropas daļā veido pārrāvumu areālā. Nedaudz ligzdo arī Ziemeļāfrikā. Ziemo Eiropas R un D daļā, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā paplašinājusies Z virzienā (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu nav būtiski mainījusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.– 2017. gadu tā ir pieaugusi (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 220 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 26 647 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija stabila (BirdLife International 2017). Arī Eiropas populācija stabila. Igaunijā populācija pieaug. Krievijas populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija agrāk novērtēta kā 34–46 pāri (68–92 pieauguši indivīdi) (Ķerus u. c. 2021), taču ir ticami, ka populācijas lielums nav novērtēts korekti, jo jaunāki dati liecina, ka Gaujas Nacionālajā parkā vien ligzdo 25–30 pelēko cielavu pāru (SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” 2023). Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas tendence ir pozitīva (Ķerus u. c. 2021).

Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo galvenokārt tīras un straujas upes smilšakmens iežu un būvju (tiltu, slūžu u. tml.) tuvumā (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 2,2 gadi (BirdLife International 2021).

Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).

Apdraudējums. Draudi sugai nav zināmi.

Aizsardzība. Pelēkā cielava nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopama vairākās no šīm teritorijām. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.

Summary. Grey Wagtail − Motacilla cinerea. In Latvia, no significant change in the distribution has occurred between 1980–1984 and 2000–2004, while growth was observed between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 220 km2, the EOO – 26,647 km2. The breeding population had been previously estimated at 34–46 pairs (68–92 adult individuals), but it is likely that the population size is underestimated, as more recent data suggest that 25–30 pairs of the M. cinerea breed in Gauja National Park alone. The long-term as well as short-term population trend is positive. Mainly inhabits clean and swift rivers near sandstone cliffs and water mills. No threats to the species are known. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.

Literatūras saraksts

  • BirdLife International 2017. Motacilla cinerea (amended version of 2016 assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2017: e.T22718392A111215843. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2017-1.RLTS.T22718392A111215843.en. [skatīts 14.02.2023.]
  • BirdLife International 2021. Motacilla cinerea (Europe assessment) (errata version published in 2022). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22718392A221313612. https://www.iucnredlist.org/species/22718392/221313612. [skatīts 14.02.2023.]
  • Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-B., Foppen, R.P.B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967.
  • Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A., Mārdega, I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 511.
  • LOB 1999. Latvijas ūdeņu putni. Rīga, 208.
  • SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” 2023. Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns. Rīga, 459.
Projekta finansētāji un partneri