Morfoloģija un bioloģija. Kraukļa lieluma plēsējputns ar īsu, platu asti un platiem spārniem. Krāsa ļoti dažāda. Parasti tumši pelēkbrūns ar gaišiem laukumiem spārnu apakšpusē un šķērssvītrainu asti. Pārtiek no pelēm, strupastēm, nelidojošiem putnu mazuļiem u. tml., ziemā ēd arī maitu. Ligzdu, kas var būt dažādu sugu kokos, parasti izmanto daudzus gadus. Dējumā 1–4 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Gājputns, ziemo Eiropas centrālajā un DR daļā, nelielā skaitā arī Latvijā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver gandrīz visu Eiropu un sniedzas uz austrumiem līdz Mongolijas R daļai. Eiropas centrālajā, R un D daļā ziemošanas areāls pārklājas ar ligzdošanas areālu. Ziemo arī Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, Kirgizstānā un Indijas dienvidos (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies, galvenokārt Lielbritānijā un Īrijā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu nav būtiski mainījusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu tā ir mazinājusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 5988 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 79 912 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija pieaug (BirdLife International 2021a). Arī Eiropas populācija pieaug. Igaunijā, Krievijā un Baltkrievijā populācija stabila, bet Lietuvā sarūk gan īstermiņā, gan ilgtermiņā (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 17 304–29 720 pāru (34 608–59 440 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 61%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir meži, kas mijas ar klajām ainavām, – laukiem, pļavām, purviem u. tml., kur barojas. Ligzdo arī mazos mežu pudurīšos, lielākos meža masīvos parasti mežmalās (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 9,4 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču dažviet Eiropā tā tiek iegūta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka populācijas lejupslīdi veicinājusi mežizstrāde. Sugu var ietekmēt arī piesārņojums ar pesticīdiem. Vēsturiski nozīmīgākais drauds bija sugas apkarošana, kas dažviet, iespējams, notiek joprojām. Potenciāls drauds var būt vējparku attīstība (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Peļu klijāns nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču suga ligzdo vairākās no šīm teritorijām. Tiek veikts sugas ligzdojošās populācijas monitorings (Avotiņš 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā ligzdas, jāpārtrauc mežizstrāde ligzdošanas laikā un jāmazina pesticīdu lietojums lauksaimniecības zemēs.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Eurasian Buzzard − Buteo buteo. In Latvia, the distribution did not change considerably between 1980–1984 and 2000–2004 and declined between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding population is 5,988 km2, the EOO – 79,912 km2. The breeding population is estimated at 17,304–29,720 pairs (34,608–59,440 adult individuals). The population is declining in the long term, as well as in the short term. Over three generations, the population has declined by 61%. The breeding habitat of the species includes forests interspersed with open landscapes – fields, grasslands, wetlands, etc., where it forages. They also breed in small forest clumps. In larger aggregates of forests, they usually breed at the forest edges. The threats have not been studied in Latvia, but it is likely that the increase in logging intensity has played a significant role in the decline of the population. The species can also be affected by pesticide pollution. Historically, the most significant threat has been persecution of the species, which may still be taking place in some places. Wind farm development could be a potential threat. Monitoring of the breeding population of the species is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. The preservation of nests, suspension of logging during the breeding season and reducing the use of pesticides on farmland are required for the preservation of the species.
Literatūras saraksts
