Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Izteiksmīgi, lieli gaišzaļi vai brūngani augi samērā lielos klājienos uz smilšakmens atsegumiem. Stumbrs 1–4 mm plats, ložņājošs vai pacils, trausls, līdz 5 cm garš, nezarots vai vāji zarots, klāts ar bezkrāsas rizoīdiem. Galvenās noteikšanas pazīmes lauka apstākļos ir gludas, viļņotas lapu malas un trīsdaivainas lapas (viena daiva liela, divas – mazas). Lapas ovālas, blīvi un ieslīpi novietotas pret stumbru, tām visā garumā nemainīga forma. Izmērs – līdz 1,8 mm platas un 1,6 mm garas. Amfigastriju nav. Lapu šūnās 2–10 eļļas ķermeņi; tie ir vieglgraudaini, pelēki, sfēriski līdz olveida. Vairķermeņus veido reti, tie ir brūni, eliptiski, trīsstūrveida vai daudzstūraini ar noapaļotiem stūriem un tos veido 1–2 šūnas. Periants liels, augšpusē dziļi rievots, šaurāks, ar zobotu atveri; setas 2 cm garas; sporas dzeltenbrūnas (Atherton et al. 2010; Hong 2015; Liepiņa 2017).
Izplatība. Cirkumpolāra boreālās un arktiskās zonas kalnu reģionu suga augstuma amplitūdā 0–1090 m v.j.l. Viena no visizplatītākajām sugām Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, plaši izplatīta Skandināvijas pussalas ziemeļos un Svalbārā (Frisvoll, Elvebakk 1996; Damsholt 2002; Konstantinova, Savčenko 2012). Centrāleiropā sastopama tikai kalnos. Konstatēta arī Āzijā, Ziemeļamerikā, tostarp arī Grenlandē (Damsholt 2002; Konstantinova et al. 2009). Latvijā atrasta četrās vietās. Pirmo reizi konstatēta 1992. gadā Latgalē uz Nīcgales Lielā akmens (U. Suško). Pēc tam atrasta vēl trijās vietās – 1996. gadā Vējupītes krastā pie Pēteralas ieejas Siguldā (U. Suško), 2008. gadā Kaļķupes krastā Dundagas pagastā (I. Rēriha) un 2020. gadā uz Tītmaņu ieža Līgatnes pagastā (A. Opmanis). Vairākas atradnes ir ilggadīgas, un suga tajās konstatēta atkārtoti pēc 2–24 gadiem. Sastopamības apgabals (EOO) ir 7220 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km².
Populācija. Eiropā reģionālā populācija ir stabila (Konstantinova 2019). Latvijā pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Vienā no atradnēm tā sastopama 24 gadus pēc pirmreizējās konstatēšanas. Tikai vienā no atradnēm ir fiksēta sugas aizņemtā platība (100 cm²), bet par pārējām atradnēm šādas informācijas nav. Atradnes valstī ir izolētas. Populācijas būtiska palielināšanās nav sagaidāma, jo sugai piemēroti mikrobiotopi koncentrēti bioloģiski augstvērtīgās mežu teritorijās, kuras pakļautas mežu biotopu kopējiem apdraudošajiem faktoriem.
Biotopi un ekoloģija. Suga galvenokārt atrodama mežos; trīs atradnes konstatētas uz smilšakmens atsegumiem, viena – uz granīta ieža. Parasti aug uz plānas augsnes kārtiņas virs liela izmēra metamorfo un magmatisko iežu laukakmeņiem; uz smilšakmens atsegumiem mitrās gravās, uz kūdrainas augsnes. Bieži vien sajaukumā kopā ar citām sūnu sugām (Liepiņa 2017). Latvijā novērota kopā ar porenīšu greizkausīti Plagiochila porelloides un īssmailes lāpstīti Scapania mucronata (U. Suško, A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugai lielu apdraudējumu nav (Konstantinova 2019). To apdraud mežizstrāde un koksnes ieguve, biotopa izmaiņas. Draudiem ir vietējs raksturs. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Visas atradnes konstatētas ĪADT: dabas liegumā “Kaļķupes ieleja”, Gaujas Nacionālajā parkā, aizsargājamo ainavu apvidū “Nīcgales meži”. Jāveic sugas atradņu un biotopu aizsardzība, jārīko mācības, jāveic izmaiņas politikā un noteikumos, pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Lyon’s notchwort – Trilophozia quinquedentata. The liverwort is widespread in northern Europe part in Russia, northern Scandinavian Peninsula and Svalbard; restricted to mountains in central Europe. It was first found in Latvia by U. Suško in 1992. It has been found in Latvia at four sites in different regions. The localities are isolated. EOO is 7,220 km², and AOO is 16 km². In Latvia, no quantitative studies on the regional population size and changes of the species have been carried out. Several localities are long-established and the species has been found there again after 2–24 years. Only one of the localities has recorded the area occupied by the species (100 cm²), but no such information is available for the other localities. No significant population increase is expected. The species grows mainly in forests; three localities have been recorded on sandstone outcrops, one on granite rock. The species is threatened by logging, timber extraction and habitat alteration. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. All localities are found in protected nature territories – the “Kaļķupes ieleja” Nature Reserve, the Gauja National Park, and the “Nīcgales meži” Protected Landscape Area. Protection of the localities of the species and of habitats, expert training should be ensured and changes to the policy and regulations should be introduced, as well as studies on the population size, distribution and dynamics should be performed.
Literatūras saraksts
