Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 5–30 cm augsts lakstaugs ar sakneņiem. Augs klāts ar matiņiem. Stublājs stāvs, taisns, nezaro. Piezemes lapas sakārtotas rozetveidīgi, 5–8 (12) cm garas, 2–3 (5) cm platas, pamats izstiepti sašaurināts. Stublāja lapas 1–2 pāri, ievērojami mazākas, krusteniski pretējas, iegarenas līdz otrādi olveidīgas. Ziedi 5–10 cm garā vārpveidīgā, blīvā, piramidālā ziedkopā. Seglapas zilganas līdz violetas, garākas nekā ziedi. Kauslapas un vainaglapas piecas, saaugušas. Vainags 7–10 mm garš, gaišzils, divlūpains. Putekšņlapas nedaudz garākas nekā vainaga stobriņš, putekšņlapu kātiņi kaili. Auglis – četru riekstiņu skaldauglis. Zied maijā un jūnijā. Aug izklaidus atsevišķi indivīdi, parasti audzes neveido (Cepurīte 2003; 2006).
Izplatība. Suga sastopama Rietum-, Centrāl- un Ziemeļeiropas R daļā no mēreni siltās līdz vēsajai joslai (Cepurīte 2006; GBIF 2022). Latvijā sastopama ļoti reti, sasniedz areāla A robežu, galvenokārt valsts R daļā. Savrupas atradnes ir DA daļā dabas parkā “Daugavas loki” no Daugavpils līdz Krāslavai (Evarts-Bunders, Jurševska 2010). Sastopamības apgabals (EOO) ir 5769 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 108 km2. AOO mazinās: agrāk zināmajās atradnēs Dienvidkurzemē (Bātas, Gaviezes, Grobiņas, Nīgrandes apkārtnē) (Cepurīte 2003, 2006; Фатаре 1978) kopš 1991. gada sugai nav apstiprinošu herbārija materiālu.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav sīki pētīta. Indivīdu skaits atradnēs ir neliels, tādēļ, aptuveni vērtējot, valstī tas nepārsniedz 2000 indivīdu. Kopš 1991. gada nav datu par Dienvidkurzemes atradņu stāvokli. Sugai ir divas kodolteritorijas: viena dabas parkā “Daugavas loki” (Evarts-Bunders, Jurševska 2010), otra – mežos uz austrumiem un dienvidiem no Kandavas Jaunsātu un Zemītes virzienā (DAP 2022).
Dzīvotnes un ekoloģija. Areāla centrālajā daļā sausu līdz mēreni mitru, galvenokārt skābu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Galvenokārt tā aug sausos vai mēreni mitros zālājos skābās un ļoti skābās, barības vielām ļoti nabadzīgās augsnēs (Nardetea strictae) (Mucina et al. 2016), un tai ir nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā sastopama galvenokārt sausos priežu mežos, jauktu skujkoku mežos, ozolu mežos, to mežmalās, meža ceļu malās, retāk sausos kaļķainos zālājos.
Izmantošana un tirdzniecība. Dekoratīvo īpašību dēļ sugai ir kultivētas šķirnes.
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība mežos (kailcirtes, egļu monokultūru veidošana u. c.). Negatīva ietekme ir gaismas apstākļu pārmaiņām (noēnojuma palielināšanās), ko rada bieza pameža izveidošanās sausos priežu mežos dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā.
Aizsardzība. Aptuveni puse atradņu atrodas dabas parkā “Daugavas loki”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā piemērotu dzīvotņu mazināšanos mežsaimniecības un eitrofikācijas rezultātā, sugas atradņu izzušanu un sugas indivīdu skaita mazināšanos esošajās atradnēs, jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori katrā atradnē. Lai aizsargātu sugu, nozīmīgākajās sugas atradnēs jāveido mikroliegumi. Jāizvērtē, vai esošais zonējums un pieļaujamās darbības ĪADT sekmē sugas saglabāšanos.
Autore: Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Pyramidal bugle – Ajuga pyramidalis. It is rare in Latvia, found mainly in the western part of the country, with isolated localities in south-eastern Latvia near Daugavpils and Krāslava. The AOO is 108 km2, and the EOO – 5,769 km2. The EOO has decreased, as there has been no confirmation of the presence of herbarium materials or other data from the previously known sites in south-western Latvia (Bāta, Gavieze, Grobiņa and Nīgrande) since 1991. The population size and its dynamics are unknown. Considering that the number of individuals per site is small, most likely the population in Latvia does not exceed ca. 2,000 individuals. A. pyramidalis has two core territories: the “Daugavas loki” Nature Park and the surroundings of Kandava. The species grows in dry pine and other coniferous forests, oak forests, forest edges, but rarely in dry calcareous grasslands. The threats are intensive forestry operations and establishment of forest monocultures. Negative effects are caused by increased shading (the formation of dense undergrowth in dry pine forests due to natural succession and eutrophication). Approximately half of the sites are in the “Daugavas loki” Nature Park. Considering the reduction of suitable habitats due to forestry operations and eutrophication and the reduction in the number of localities and individuals in the known sites, it is necessary to examine the known and potential localities, and specify the size of the population, distribution, and threats. To ensure appropriate protection, it is necessary to establish microreserves or new protected areas.
Literatūras saraksts
