Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Tumšzaļi līdz zaļganbrūni (vecākās daļas) augi, parasti aug skrajās velēnās nelielos laukumos. Laponis pirkstveidīgi zarots, līdz 5 (10) mm garš un līdz 0,4 mm plats. Pamatnes daļa guloša, substrātam “pieķērusies”, zari – stāvi, kā augšup vērsti pirksti. Lapoņa zari lineāri, ar vairāk vai mazāk paralēlām malām un nedaudz sašaurinātu galotnes daļu. Šķērsgriezumā laponis ir abpusēji izliekts, malas noapaļotas, tā šūnas nav vienā slānī. Hipodermālajās šūnās parasti 1–2 eļļas ķermeņi, bet epidermālajās šūnās tie ir sporādiski. Zaru galos bieži veidojas gaišzaļi, sfēriski, endogēni 1–2 šūnu vairķermeņi. Divmāju augs. Sporofītu veido reti. Suga viegli sajaucama ar platdaivu rikardiju R. latifrons, kurai ir līdzīga augšanas forma un biotopa prasības, un tās var augt kopā vienā velēnā. Atšķirībā no R. palmata, tā ir vienmājas augs, ar platāku laponi – 0,5–2,0 mm, tomēr, lai atšķirtu, ieteicama mikroskopisko pazīmju izpēte. R. latifrons šūnās nav eļļas ķermeņu vai tie ir reti tikai hipodermālajās šūnās, epidermālo šūnu garenass ir slīpi vērsta lapas malas virzienā (R. palmata epidermālo šūnu garenass ir paralēla lapas malām). Šķērsgriezumā R. latifrons lapoņa malās 1 (2) šūnu rinda var būt viena slāņa biezumā, bet R. palmata šāds “spārns” nekad neveidojas – lapoņa mala šķērsgriezumā ir noapaļota (Doyle, Stotler 2006; Faubert 2015; Bakalin 2020).
Izplatība. Cirkumpolāra suga, sastopama no gandrīz jūras līmeņa līdz 2200 m v.j.l. (Paton 1999; NISM 2017). Konstatēta lielākajā daļā Eiropas valstu (tostarp visās Latvijas kaimiņvalstīs, kā arī Zviedrijā), Makaronēzijā, Āzijā, Dienvid- un Ziemeļamerikā, tostarp arī Bermudu salās (Paton 1999; Damsholt 2002; Konstantinova et al. 2009). Latvijā sugas pirmās atradnes ir Vidzemē Inčukalna apkārtnē (K. Lukass, 1862) un Kurzemē, kur tā novērota 1906. un 1907. gadā Smārdes pagastā un netālu no Ķemeriem (J. Mikutovičs), un Moricsalā (K. R. Kupfers, 1913). Pēc tam atrasta tikai 1985. gadā Klāņu purvā (A. Āboliņa). Mūsdienās novērotas aptuveni 90 atradnes visā valsts teritorijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 67 388 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 300 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila, tās lielums ievērojami pārsniedz 10 000 indivīdu ekvivalentu (viena sugas apdzīvota kritala vai celms tiek uzskatīts par vienu nobriedušu indivīdu) (Konstantinova 2019). Latvijā sugas reģionālā populācija vērtējama kā neliela, pieaugušo indivīdu skaits, visticamāk, ir 2500–10 000 (ņemot vērā sugas ekoloģiskās prasības un valstī konstatēto piemēroto biotopu platību un skaitu). Sugas populācijas tendences nav pētītas, tomēr, ņemot vērā valstī praktizētās mežsaimniecības metodes un intensitāti, noprotams, ka iepriekšējos periodos tā ir pastāvīgi mazinājusies.
Biotopi un ekoloģija. Acidofila mezofītiska suga, sastopama galvenokārt skujkoku un jauktos mežos ar augstu mitruma līmeni, mežos pie ūdenstecēm, gravās uz noēnotu kritalu un celmu trūdošas mitras, mīkstas koksnes (Konstantinova 2019; Bakalin 2020). Latvijā suga ir obligāti epiksīla (Āboliņa 2008) un aug vienīgi uz labi sadalījušās trupošas koksnes mitros un slapjos platlapju mežos uz egļu, priežu, ošu un melnalkšņu kritalām (Madžule, Brūmelis 2008). Veido sūnu sugu sabiedrību ar matlapu skropstīti Blepharostoma trichophyllum, Millera somenīti Calypogeia muelleriana, Nēsa somenīti C. neesiana, divsmaiļu pumpurzareni Cephalozia bicuspidata, līksmaiļu pumpurzarenīti Fuscocephaloziopsis connivens, pusmēness pumpurzarenīti F. lunulifolia, Zeligera hercogīti Herzogiella seligeri, ložņu zvīņlapi Lepidozia reptans, divsmaiļu sekstīti Lophocolea bidentata, dažādlapu sekstīti L. heterophylla, mazo sekstīti L. minor, viengada skrajlapīti Mnium hornum, līklapu novelliju Nowellia curvifolia, līklapu šķībvācelīti Plagiothecium curvifolium, gaišo šķībvācelīti P. laetum, praulu četrzobi Tetraphis pellucida (D. Jurciņa, A. Opmaņa, I. Leimaņa, J. Klušas, B. Bambes novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir kailcirtes mitros un pārmitros platlapju mežos, kā arī mirušās koksnes trūkums. Tā kā suga saistīta ar mitriem un pārmitriem mežiem, to negatīvi ietekmē arī meža meliorācija un ūdensteču regulēšana, kā arī kailcirtes sugas biotopiem piegulošajos mežos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo ir prognozēta nepārtraukta tās populācijas mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Kopumā 62% jeb 53 atradnes atrodas citu sugu mikroliegumos un ĪADT: Moricsalas dabas rezervātā, dabas liegumos “Ģipka”, “Popes zāļu purvi”, “Kalna purvs”, “Gruzdovas meži”, “Zaborovjes ezera purvs un meži”, “Ladas upes staignāju meži”, visos Nacionālajos parkos, dabas parkos “Embūte” un “Engures ezers”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, Cēsu dabas un kultūrvēsturiskajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par sugas populāciju lielumu, izplatību, ekoloģiju un draudiem.
Autori: Ivars Leimanis*, Līga Strazdiņa.
Summary. Palmate germanderwort – Riccardia palmata. The liverwort is found in most European countries, Macaronesia, Asia, South America and North America. It was first found in Latvia by C. Lucas in 1862. Today, about 90 localities have been identified throughout the country. EOO is 67,388 km2, and AOO is 300 km2. The regional population of the species in Latvia is estimated to be small, with the number of mature individuals probably ranging from 2,500 to 10,000. The population trends of the species have not been studied. In Latvia, the species is exclusively epixylic and grows only on dead wood in moist and wet broadleaved forests on spruce, pine, ash and black alder. The species is threatened by clear-cutting in wet and humid broad-leaved forests, lack of dead wood, forest drainage and regulation of watercourses. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a predicted continued population decline. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. A total of 62% of the localities are in micro-reserves and protected nature territories – the Moricsala Strict Nature Reserve, the “Ģipka”, “Popes zāļu purvi”, “Kalna purvs”, “Gruzdovas meži”, “Zaborovjes ezera purvs un meži”, “Ladas upes staignāju meži” Nature Reserves, the Gauja, Slītere, Ķemeri and Rāzna National Parks, the “Embūte” and “Engures ezers” Nature Parks, the “Augšdaugava” Protected Landscape Area, the Cēsu Nature and Cultural Heritage Park. Protection of the species’ localities should be ensured and studies on the population size, distribution, ecology and threats should be carried out.
Literatūras saraksts
