Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Augi blāvi, dzeltenīgi līdz brūngani zaļi. Stumbrs stingrs, 5–20 cm garš, neregulāri vai spalvveidā zarots, dažkārt ar garākiem pavedienveida zariem, kas klāti ar blīvu rizoīdu tūbu. Rizoīdu uz galvenā stumbra ļoti maz, bet bieži zaru galos brūnganos pušķos. Dorsālās lapu daivas gandrīz plakanas, pārmitros biotopos nedaudz viļņainas, slīpi ovālas – trīsstūrveida, 1,2–1,8 × 1,2–1,0 mm, ar strupu galu. Ventrālās lapu daivas slīpi izvērstas, lapu galā pieguļ vai pārklājas ar nākamo ventrālo daivu, nedaudz ielocītas un sirpjveida, trīsstūrveida, 0,6–1,0 × 0,4–0,6 mm, ar skaujošu pamatni, kas aizņem 1,0–1,5 stumbra platuma. Lapas mala gluda vai ar trīsstūrveida zobiņiem pie pamatnes. Amfigastrijas slīpi izvērstas, ieliektas, ar skaujošu pamatni, kas aizņem 1,3–2,0 (3,0) stumbra platuma, šķērsi eliptiskas, ar strupu galu, 0,4–0,7 × 0,6–0,8 mm. Divmāju augi. Androceji zaru galos, nosmailoti, uz ļoti īsa kāta. Ginoceji uz otrās pakāpes sānu zariem. Līdzīga Korda porenītei P. cordeana, kas atšķirama pēc šauras ventrālās lapu daivas (aizņem 1/2–2/3 stumbra diametra, nevis ir platāka par to) un īsākām un attālāk izvietotām ventrālajām lapu daivām, kas nekad nepārklājas, pretēji tam, kā tas ir P. platyphylla (Bakalin, Klimanova 2019).
Izplatība. Boreālās zonas un mērenā klimata joslas suga ar gandrīz cirkumpolāru izplatības areālu. Plaši zināma Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Kļūst retāka dienvidos, konstatēta arī Ziemeļāfrikā (Blockeel et al. 2014; Bakalin, Klimanova 2019). Latvijā pirmo reizi atrasta Vidzemē – Rīteru gravā pie Daugavas (G. Girgensons, 1851), Kokneses muižas parkā (A. Brutāns, 1857), Inčukalnā (K. Lukass, 1862) un Ķeizardārzā Rīgā (T. Bīnerts, 1871). Pēc tam vairākas atradnes konstatētas 1907.–1962. gadā galvenokārt Kokneses apkārtnē (J. Mikutovičs, M. Galeniece, A. Āboliņa). Mūsdienās ir vismaz 47 atradumi visā valstī, jo īpaši Kurzemē un gar Daugavu. Latgalē tā ir ļoti reta. Sastopamības apgabals (EOO) ir 50 673 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 180 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir liela un stabila, tā veido lielas apakšpopulācijas (Schröck 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un izmaiņas nav pētītas. Astoņas senās atradnes daļēji iekļaujas mūsdienu sugas sastopamības apgabalā. Vērtējot atradņu skaitu un izvietojumu, var secināt, ka sugas reģionālā populācija Latvijā ir stabila. Tomēr, ņemot vērā, ka tā aug uz veciem lapu kokiem un lieliem akmeņiem, kuru skaitam valstī nav tendences palielināties, arī sugai netiek prognozēts būtisks populācijas pieaugums.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā sastopama mežos, upju ielejās, gravās, alejās un muižu parkos uz veciem lapu kokiem (parasti uz oša, liepas, zirgkastaņas, apses, vītola, gobas, kļavas, lazdas, ozola). Retāk uz akmeņiem upēs vai mākslīgās būvēs un uz dolomīta klintīm. Pavadošās sugas: gludā nekerīte Alleniella complanata, garlapu kažocene Anomodon longifolius, lielā cepurene Encalypta streptocarpa, sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum, lapsastes vienādvācelīte Isothecium alopecuroides, daudzvācelīšu leskeja Leskea polycarpa, apšu vāverhipns Sciuro-hypnum populeum (A. Āboliņas, A. Opmaņa, J. Klušas, I. Ķuzes novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums Eiropā sugai nav būtisku apdraudējumu (Schröck 2019). To ietekmē mežizstrāde un koksnes ieguve, kā arī citas ekosistēmas izmaiņas. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo apakšpopulācijas ir stabilas, bet situācija var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Konstatēta ĪADT: dabas parkā “Zvārdes meži”, dabas liegumos “Rucavas īvju audze”, “Nīcas īvju audze”, “Ruņupes ieleja”, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkos “Abavas senleja”, “Bauska”, “Vilce”, “Embūte”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Wall scalewort – Porella platyphylla. A widely known liverwort in Europe, Asia and North America. Becoming rarer in the south, also found in North Africa. It was first found in Latvia by G. Girgensohn in 1851. Today, there are at least 47 records of this species throughout Latvia, but especially in Kurzeme and along the Daugava. EOO is 50,673 km2, and AOO is 180 km2. In Latvia, the regional population size and changes have not been studied. The regional population of the species in Latvia is stable. No significant population increase is expected. In Latvia it grows in forests, river valleys, ravines, alleys and manor parks on old deciduous trees. Less common on rocks in rivers or artificial structures and on dolomite rocks. The species is threatened by logging, as well as other ecosystem changes. It is assessed as Near Threatened (NT) as subpopulations are stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the AOO declines. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. Found in several protected nature areas. Protection of the localities of the species and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
