Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 40 cm augsts lakstaugs, sakņu pusparazīts. Lapas lineāri lancetiskas, 2–4 cm garas, 1–3 mm platas, ar trim dzīslām. Ziedi ķekarā vai skarā. Pie zieda pamata viena 1–4 cm gara pieziedlapa. Apziedņa lapas piecas, ārpuse zaļa, iekšpuse dzeltenzaļa, augstāk par pusi saaugušas. Pēc noziedēšanas apziednis paliek pie augļa. Auglis – 2,5–3 mm garš rieksts, augļnesis 1,5–2,5 mm garš. Zied maijā un jūnijā. Aug grupās (Baroniņa 2003). Sēklas izplata skudras. Pļavas linlape nav specifisks pusparazīts, tā spēj augt uz dažādu augu saknēm (Baroniņa, Lodziņa 1992).
Izplatība. Suga sastopama samērā šaurā areālā Eiropas vidus un A daļā mēreni siltajā un mērenajā joslā, sasniedz Vācijas ZR daļu un Dānijas austrumus (Hendrych 1980). Pēc citu autoru domām, sastopama arī Rietumsibīrijā (Govaerts 2024). Igaunijā reti sastopama suga, galvenokārt ZA daļā (Raplas apriņķī un Harju apriņķa R daļā), reizēm veido bagātīgas audzes (Kukk et al. 2020). Lietuvā tā ir diezgan reta suga, izplatīta valsts A un D daļā (Žalneravičius 2021). Baltkrievijā suga sastopama neregulāri visā valstī, R daļā reti, DR daļā zināmas dažas atradnes (Савчук 2015). Pleskavas apgabalā zināma tikai viena atradne (Ефимов, Конечная 2018). Latvijā reti sastopama suga A daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 2341 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 76 km2. Pēdējos 30 gados AOO ir palielinājusies – atrastas vairākas jaunas sugas atradnes valsts DA daļā. Tas saistīts ar mērķtiecīgiem pētījumiem. Tajā pašā laikā ir samazinājies EOO, jo suga bija zināma Salaspils apkārtnē (1914. gadā) un Rīgā (Biķernieki, 1826. gadā) (Фатаре 1978; Baroniņa 2003).
Populācija. Lietuvā tikai dažās atradnēs indivīdi aizņem vairāk nekā 100 m2 platību. Lielākā daļa zināmo atradņu ir mazas un aizņem dažus kvadrātmetrus (Žalneravičius 2021). Latvijā sugas monitorings uzsākts 2009. gadā. Lielākais indivīdu skaits konstatēts Krustkalnu un Teiču dabas rezervātos. Aplēstais populācijas lielums Latvijā ir 6175–294 043 indivīdi (Article 17 web tool 2024). Salīdzinājumā ar iepriekšējo monitoringu datiem atradņu un indivīdu skaits pieaudzis dabas parkā “Dvietes paliene”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”. Sugas nelielo izmēru dēļ tā ir grūti pamanāma un, iespējams, ir sastopama biežāk.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug barības vielām nabadzīgās augtenēs klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Zālāju, skraju augu sabiedrību, tostarp augu sabiedrību uz klintīm, suga (Axmanová 2022). Sugas dzīvotnes Latvijā ir sausas un grantainas augtenes – gan ekstensīvi lietotu ceļu malas, gan mežmalas, sausi zālāji, kas var būt gan dabiski bioloģiski vērtīgi zālāji, gan vecas, nereti aizaugošas atmatas, sausi gaiši skujkoku meži un lauces šādos mežos. Noteikta nozīme ir neliela traucējuma ietekmei, kad veidojas skraja veģetācija, atklātas laucītes, kur ir mazāka sugu konkurence (Baroniņa 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu negatīvi ietekmē dzīvotņu aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā, kā arī intensīva mežsaimnieciskā darbība, meža zemsedzes plaši bojājumi, meža monokultūru veidošana. Atradnes, kas atrodas ceļmalās, apdraud ceļu paplašināšana. Sugu apdraud zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana un zemes lietojuma veida maiņa.
Aizsardzība. Aptuveni 99% populācijas atrodas ĪADT. Suga konstatēta Krustkalnu un Teiču dabas rezervātos, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, dabas parkos “Driksnas sils”, “Dvietes paliene”, “Laukezers”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas cenopopulācijām ir novērotas nozīmīgas indivīdu skaita izmaiņas pa gadiem. Jāprecizē populācijas izmaiņas un tās ietekmējošie faktori, izplatības dinamika un apdraudošie faktori. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana un nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi, piemēram, gaišu, skraju priežu mežu veidošana sugas atradnēs, periodiski nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi, jāņem vērā atradņu novietojums, plānojot un īstenojot ceļu būvi un rekonstrukciju, jāpļauj ceļmalas.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Thesium ebracteatum is rare in Latvia, occurring in the eastern part of Latvia. The species is known only in six protected areas in south-eastern Latvia and a few places outside them. The EOO is 2,341 km2, and the AOO – 76 km2. Over the last 30 years, the EOO has increased due to more intensive inventories. Earlier, the species was known in the vicinity of Salaspils (1914) and Riga (Biķernieki, 1826), where it is currently extinct. The population size in Latvia is 6,175–294,043 individuals. Over the past 30 years, several new sites have been found in south-eastern Latvia. The species may be more common than is currently known. It grows in groups in dry coniferous forests, forest edges, roadsides, dry grasslands and fallows. The species requires slight topsoil disturbance and sparse vegetation with low interspecific competition. The threats are the overgrowing of open and semi-open habitats due to natural succession and eutrophication, intensive forestry operations and excessive mechanical damage to the forest ground cover, cessation of grassland management and changes in land use. Roadside subpopulations may be affected by the reconstruction of roads. Approximately 99% of the population is found in protected areas: the Krustkalni and Teiči Strict Nature Reserves, the “Augšzeme” Protected Landscape Area, the “Driksnas sils”, “Dvietes paliene” and “Laukezers” Nature Parks. Annual fluctuations in the number of individuals have been observed. It is necessary to continue monitoring the species. Management, such as grassland maintenance and an appropriate protection regime, must be ensured.
Literatūras saraksts
