Morfoloģija un bioloģija. Par lauku liju mazāks, slaids putns ar garu asti un gariem, nosmailotiem spārniem. Pieaudzis tēviņš gaišpelēks ar gaišāku vēderu. Spārna virspusē viena, apakšpusē divas melnas šķērssvītras. Spārnu gali melni. Mātīte virspusē tumšbrūna ar baltu virsasti, apakšpuse gaiši dzeltenbrūna ar tumšākām garensvītrām. Pārtiek no sīkiem grauzējiem, putniem un kukaiņiem. Ligzdu būvē niedrājā vai līdzīgā augstā veģetācijā uz zemes. Dējumā 3–4 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Ligzdošanas laikā tēviņš piegādā barību, ko nodod mātītei gaisā pie ligzdas. Gājputns, ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Ziemeļāfrikas un Rietumeiropas, aptverot lielāko daļu Eiropas (mazāk Britu salās un Skandināvijā) līdz Ķīnas ZR daļai. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Indijā (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies, it īpaši centrālajā un A daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība šķietami palielinājusies starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu, bet tas varētu būt skaidrojams ar atšķirībām ligzdošanas ticamības pazīmju interpretācijā. Starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu izplatība nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 212 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 65 416 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2021a). Sarūk arī Eiropas populācija. Igaunijā un īstermiņā arī Lietuvā un Baltkrievijā populācija stabila. Ilgtermiņā Lietuvas populācija pieaug, bet Baltkrievijas populācijas tendence nav zināma. Krievijas populācija ilgtermiņā pieaug, bet īstermiņā mazinās (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 57–1046 mātītes (114–2092 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņa tendence ir nezināma, bet īstermiņa – neskaidra (Ķerus u. c. 2021), taču visticamāk populācija pieaug.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo dažāda mitruma plašos klajumos: zemajos un pārejas purvos, mitros, aizaugušos ezeru krastos, vecos kūdras karjeros u. tml. vietās. Medī arī pļavās, ganībās un labības laukos (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 5,6 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču citviet Eiropā tiek medīta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud lauksaimniecības intensifikācija, tostarp perējumu bojāeja apsaimniekotajos laukos un pesticīdi. Draudus var radīt arī vējparku attīstība (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Pļavu lija ir viena no izveidošanas mērķsugām 35 ĪADT. Tā ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajā vietā “Liepājas ezers” (Račinskis 2004). Tiek veikts ligzdojošās populācijas monitorings (Avotiņš 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā un jāuztur zālāji, jo īpaši slapjie, tostarp, saglabājot vietas ar augstu veģetāciju.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Montagu’s Harrier − Circus pygargus. In Latvia, the distribution seems to have increased between 1980–1984 and 2000–2004, but this could be due to differences in the interpretation of breeding reliability indicators. The distribution has not changed significantly between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding birds is 212 km2, the EOO – 65,416 km2. The breeding population is estimated at 57–1,046 females (114–2,092 adult individuals). The long-term trend is unknown, and in the short term, it is unclear, however, most probably, the population is growing. Breeds in wide open areas of varying humidity: fens and transitional mires, wet, overgrown lake shores, old peat quarries, and similar sites. They also hunt in grasslands, pastures and cereal fields. The species is threatened by increasing agricultural intensity, including the death of hatchlings in farmed fields, and pesticides. The development of wind farms may also be a threat. Monitoring of the breeding population is ongoing. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of the species requires the preservation and maintenance of grasslands, especially wet grasslands, including the preservation of sites with high vegetation.
Literatūras saraksts
