Morfoloģija un bioloģija. Mazliet mazāks nekā dziedātājstrazds. Mugurpuse tumši pelēkbrūna, vēderpuse balta ar brūniem, izplūdušiem raibumiem. Rudi sāni un spārnu apakšējās segspalvas. Balta uzacs un bārdas svītra. Dzied arī caurceļošanas laikā, kad ir novērojami lielos baros. Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, tārpiem, augļiem un ogām. Ligzdu no zariņiem un sausas zāles būvē galvenokārt uz celma, nolauzta koka stumbeņa, zaru žāklē pie stumbra vai līdzīgā vietā nelielā augstumā. Dējumā 3–7 olas, gadā 2–3 perējumi. Gājputns, ziemo Eiropas DR daļā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver Eirāzijas Z daļu no Islandes līdz Kolimai (Krievijā). Ziemo Eiropas R un D daļā, Centrālāzijā un Ziemeļāfrikā (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā ir mazinājusies, areāla D robežai atkāpjoties tālāk uz ziemeļiem (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir samazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 3540 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 82 839 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Arī Eiropas populācija sarūk. Visās Latvijas kaimiņvalstīs populācija sarūk gan ilgtermiņā, gan īstermiņā (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 13 462–26 379 pāri (26 924–52 758 pieauguši indivīdi). Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas tendence ir negatīva (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados populācija ir samazinājusies par 56%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādus mežus, retumis parkus un kapsētas (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 3,3 gadi (BirdLife International2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču Vidusjūras reģionā tā tiek medīta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti. Visticamāk, galvenais cēlonis populācijas lejupslīdei ir klimata pārmaiņas, taču, iespējams, papildu drauds ir mežsaimnieciskā darbība, tostarp mežizstrāde ligzdošanas laikā. Vidusjūras reģionā suga tiek medīta.
Aizsardzība. Plukšķis nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopams vairākās no šīm teritorijām. Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāņem vērā mežizstrādes pārtraukums ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Redwing − Turdus iliacus. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 3,540 km2, the EOO – 82,839 km2. The breeding population is estimated at 13,462–26,379 pairs (26,924–52,758 adult individuals). The long-term, as well as short-term population trend, is negative. The population has declined by 56% within ten years. The species inhabits various forests and, occasionally, parks and cemeteries. Climate change is most likely the main cause of population decline, but forestry activities, including logging during the breeding season, may pose an additional threat. Monitoring of the population of the species is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Suspension of logging during the breeding season needs to be observed to conserve the species.
Literatūras saraksts
