Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs izospors lakstaugs ar 1,5–25 cm garu, dzeltenzaļu līdz zaļu lapu. Lapu veido divas daļas. Sterilā daļa ar 2–5 cm garu kātu, tās kontūra plati trīsstūraina, platums lielāks nekā garums, divkārt līdz trīskārt plūksnaini dalīta vai šķelta, lapu daļas vai segmenti iegareni eliptiski vai rombiski. Fertilā daļa – skarveidīgs sporangiju sastats ar 6–12 cm garu kātu. Sporangiji gandrīz lodveida, sēdoši, pa 5–15 katrā rindā, dzeltenzaļi vai dzeltenbrūni, vēlāk kļūst sarkanbrūni. Sporas nogatavojas jūlijā un augustā. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Eglīte, Šulcs 2000; Eglīte 2003).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā, uz austrumiem līdz pat Ziemeļāzijai, arī Ziemeļamerikā, no mēreni siltās līdz vēsajai joslai. Eiropā nav sastopama Pireneju pussalā un Britu salās (Govaerts 2024). Baltkrievijā suga izplatīta visā valstī, bet sastopama reti (Дубовик 2015). Lietuvā suga sastopama reti, galvenokārt Dzūkijas, Augštaitijas augstienē un piejūrā (Rasimavičius 2021), Igaunijā – visā valstī, bet reti (Eglīte et al. 1993). Latvijā suga izplatīta nevienmērīgi, diezgan reti – Piejūras zemienē, galvenokārt Rīgas smiltāju līdzenumā, Vidus- un Austrumlatvijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 51 705 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 204 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. Latvijā sugas atradnēs pārsvarā konstatēti daži indivīdi, reti vairāk nekā 10–20, līdz ar to, visticamāk, kopējais sugas indivīdu skaits valstī ir neliels, mazāks nekā 250 indivīdi; iespējams, indivīdu skaits mazinās.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug klajās, nedaudz valgās līdz mitrās, skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Tichý et al. 2023). Eiropā tā galvenokārt ir zālāju, krūmāju suga (Axmanová 2022). Ziemeļamerikā suga aug klajās pļavās, mežmalās, arī pie ūdenstecēm, tīrumos un ganībās. Dzīvotnēs ir dažādi augsnes virskārtas traucējumi (Utah species 2019). Latvijā suga sastopama laucēs priežu mežos sausās minerālaugsnēs, mežmalās, upju un ezeru krastos, ganībās, kā arī ceļmalās visās šajās dzīvotnēs (Eglīte 2003). Atrasta arī skrajās jaunaudzēs (V. Kreile, nepubl. dati). Latvijā novērots, ka suga bieži aug dzīvotņu saskarjoslās, tāpēc atradnes var būt nenoturīgas laikā. Sugas atradnes bieži ir cilvēka darbības ietekmētās vietās (Rēriha, Suško 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas galvenais apdraudējums ir zemes apsaimniekošanas veida maiņa (dabisko zālāju uzaršana, apbūve u. c.), ganīšanas pārtraukšana vai pārganīšana, augšanai piemērotu vietu aizaugšana ar krūmiem un augstiem lakstaugiem, kā arī intensīva mežsaimnieciskā darbība saistībā ar augteņu pārveidošanu, piemēram, egļu monokultūru ierīkošanu.
Aizsardzība. Apmēram trešdaļa sugas atradņu atrodas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” u. c. Lai aizsargātu sugu, izveidots mikroliegums 4,86 ha platībā. Atrašanās ĪADT vai mikroliegumā tikai daļēji nodrošina sugas saglabāšanos, ja netiek veikta sugai piemērota dzīvotņu apsaimniekošana.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai aizsargātu sugu, jānodrošina klaju sugas dzīvotņu atjaunošana un uzturēšana, ganību un pļaušanas nepārtrauktība, nelieli augsnes virskārtas traucējumi dzīvotnē. Ieteicami pētījumi par sugas saglabāšanu meža laucēs un skrajās jaunaudzēs.
Autori: Aiva Bojāre*, Ansis Opmanis.
Summary. Leathery grape-fern – Botrychium multifidum. Rare in Latvia, with an uneven distribution, it is found in the Coastal Lowland, mainly in the surroundings of Riga, in central and eastern Latvia. The AOO is 204 km2, and the EOO – 51,705 km2. The distribution changes, population size and its changes in Latvia are unknown. In Latvia, the species’ localities mostly host a few individuals, rarely more than 10–20 individuals. The population in the country is most probably small (<250 individuals), possibly decreasing. B. multifidum is found in pine forests on dry mineral soils, forest edges, riverbanks, lakeshores, pastures and on roadsides bordering with these types of habitats. The threats are the cessation of semi-natural grassland management, the ploughing up and building-up of grasslands, overgrazing, overgrowth and forestry operations. Approximately a third of the Latvian population occurs in protected areas: the Gauja National Park, the “Ādaži” Protected Landscape Area, etc. One microreserve has been established. The current protection forms only partially ensure the survival of the species if proper habitat management is not carried out. The restoration and maintenance of open habitats, continuity of grazing and mowing are needed to conserve the species.
Literatūras saraksts
