Morfoloģija un bioloģija. Otra mazākā Latvijas pīle. Tēviņam riesta tērpā raksturīga balta uzacs svītra un gaišpelēka spārnu priekšpuse. Brūnraiba galva, krūtis un mugura, pelēki sāni un balts vēders. Mātīte brūni pelēkraiba ar vāji izteiktām gaiši zilpelēkām spārnu priekšpusēm un samērā kontrastainiem galvas sāniem – šauru, tumšu acs svītru un gaišu uzacs svītru. Pie knābja pamata balts laukumiņš. Parasti redzamas pāros vai nelielās grupās, Latvijā lielus barus neveido. Barībā daudz gliemežu, arī airkāju vēžu, taču ēd arī ūdensaugu lapas un sēklas. Ligzda uz zemes, rūpīgi paslēpta. Dējumā 8–10 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Rietumeiropas līdz Kamčatkas pussalai. Ziemo Āfrikā (Nīlas ielejā un uz dienvidiem no Sahāras tuksneša) un Āzijas D un DA daļā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadu sākuma ligzdošanas izplatība Eiropā nedaudz mazinājusies, atkāpjoties no Dienvideiropas, bet paplašinoties Lielbritānijā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu būtiski mazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 564 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 69 989 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu klasificētu kā apdraudētu (BirdLife International 2016). Arī Eiropas populācija sarūk. Ligzdojošā populācija sarūk arī visās Latvijas kaimiņvalstīs – Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā un Lietuvā (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 100–300 pāru (200–600 pieaugušu indivīdu). Īstermiņā populācija ir stabila, bet ilgtermiņā mazinās (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo atklātās ezeru, upju, dīķu un jūras piekrastes pļavās, zālaugiem klātās salās, retāk arī purvos (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 3,4 gadi (BirdLife International2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga nelimitēti medījama no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 226,8 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Par galvenajiem draudiem Latvijā tiek uzskatīta palieņu zālāju izzušana un slapjo pļavu aizaugšana (Viksne et al. 2010). Arī Eiropā kopumā par galveno draudu tiek uzskatīta ligzdošanas dzīvotņu degradācija, ko izraisa mitrāju nosusināšana, ūdenslīmeņa pazemināšanās un mitrāju pārvēršana ūdenskrātuvēs. Sugu apdraud arī ligzdu iznīcināšana, agri pļaujot pļavas, cilvēka radīti traucējumi, saindēšanās ar svinu, botulisms karstās vasarās un medību izraisītā mirstība. Draudus rada arī Amerikas ūdele Neogale vison, kas izposta ligzdas. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt turpmāki slimības uzliesmojumi (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” prīkšķe ir izveidošanas mērķsuga dabas liegumos “Vecdaugava” un “Ļubasts”. Prīkšķei Latvijā nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jānodrošina ezeru piekrastes zālāju un palieņu pļavu noganīšana vai pļaušana, jāierobežo Amerikas ūdeles un jenotsuņa Nyctereutes procyonoides izplatība un jānodrošina efektīva svina munīcijas lietošanas aizlieguma mitrājos kontrole.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Garganey − Spatula querquedula. In Latvia, the distribution declined considerably between 1980–1984 and 2000–2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 564 km2, the EOO – 69,989 km2. The breeding population is estimated at 100–300 pairs (200–600 adult individuals). The population is stable in the short term but declining in the long term. The species breeds in open grasslands next to lakes, rivers, ponds and seashores, grass-covered islands and, less often, in mires. In Latvia, the loss of floodplain grasslands and the overgrowth of wet grasslands are considered to be the main threats. In Europe as a whole, degradation of breeding habitats due to the drainage of wetlands, lowering of water levels and conversion of wetlands into reservoirs is also considered a major threat. The species is also threatened by nest destruction through the early mowing of grasslands, human disturbance, lead poisoning, botulism in hot summers and mortality caused by hunting. Neogale vison, which destroys nests, is also a threat. The species is susceptible to avian influenza and, therefore, it may be threatened by further outbreaks. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Conservation of the species requires the grazing or mowing of lakeshore grasslands and floodplain grasslands, limiting the spread of N. vison and Nyctereutes procyonoides, and ensuring the effective control of the ban on lead ammunition in wetlands.
Literatūras saraksts
