Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgs 30–100 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, rievains, klāts ar stīviem, atstāvošiem matiņiem, augšdaļā zarains. Lapas divkārt līdz trīskārt plūksnaini dalītas, kontūra trīsstūrveidīga, pēdējās pakāpes daļas veselas, lancetiskas līdz plūksnaini šķeltas. Ziedu čemuri 8–15 cm plati, stublāja un zaru galā. Vīkala un vīkaliņa lapas lineāras, pamats paplašināts, mala skropstaina. Ziedi mazi, vainaglapas baltas vai iedzeltenas, gals ielīcis. Auglis – plati eliptisks sēkleņu skaldauglis, 0,4–0,7 cm garš. Katrs skaldenis ar piecām apmatotām primārajām ribām un četrām kailām sekundārajām ribām, divas no tām šauras, bet divas – spārnveida. Zied jūlija beigās un augustā. Aug kā atsevišķi indivīdi vai grupās (Fatare 2003). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 1–5 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama Eiropas centrālajā, A un D daļā. Lietuvā suga diezgan reti izplatīta gandrīz visā valstī, izņemot Z un ZA reģionus (Jankevičienė et al. 1996; Žalneravičius 2021). Igaunijā suga ļoti reti sastopama, tikai DA daļā (GBIF 2023). Latvijā ļoti reti sastopama Piejūras zemienē un Daugavas ielejā. Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z robežas tuvumā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 738 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām nav veikti. Literatūrā minēts, ka suga bijusi sastopama Tukuma apkārtnē (1852), Daugavas Staburaga apkārtnē (1912), Pļaviņās (1897), Zalvē (1895), Koknesē un tās apkārtnē (līdz 1956. gadam), Skrīveros (1957). Atradnes gar Daugavu, visticamāk, tika iznīcinātas, ierīkojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Iespējams, atradnes Daugavas labajā krastā starp Rīteriem un Klintaini tomēr ir saglabājušās, – 1991. gadā suga atrasta netālu no Rīteriem pie Avotiņkalna un 2003. gadā starp Piešupīti un Daugavu.
Populācija. Latvijā suga sastopama ļoti reti, un populācija stipri sadrumstalota. 2022. gadā, pārbaudot zināmās atradnes pie Tosmares ezera, tika konstatēta vitāla atradne Tosmares ezera A krastā, ārpus dabas lieguma. Datu par populācijas lielumu un tendencēm nav.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Izplatības areāla centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir molīniju zālāji (Molinion caeruleae) un saulaini subkontinentālie ozolu meži (Sádlo et al. 2007). Tomēr galvenokārt tā ir klaju dzīvotņu suga (Dřevojan et al. 2016). Latvijā suga sastopama skrajos bērzu, baltalkšņu vēros, sausos priežu mežos, laucēs un mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs (Fatare 2003; LU BI kartotēka). Tosmares ezera krastā Prūsijas bezgale aug zālājā, kur dominē zilganā molīnija Molinia caerulea un zilganā seslērija Sesleria caerulea (LU BI kartotēka).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud piemērotu dzīvotņu aizaugšana ar krūmiem, intensīva mežsaimnieciskā darbība, zemes izmantošanas veida maiņa, piemēram, dabisko zālāju uzaršana.
Aizsardzība. Vitāla sugas populācija atrodas pie dabas lieguma “Tosmare”, taču ārpus ĪADT. Ir atzīmētas atradnes Daugavas labajā krastā netālu no Rīteriem pie Avotiņkalna un dabas liegumā “Klintaine” starp Piešupīti un Daugavu, bet nav zināms, vai suga šajās vietās ir saglabājusies.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika. Jāsaglabā sugas dzīvotnes, veicot regulārus apsaimniekošanas pasākumus atbilstoši sugas dzīvotnei katrā atradnē. Lai saglabātu sugu, ir būtiski atjaunot aizaugušos dabiskos zālājus un citas piemērotas dzīvotnes.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Prussian Laserwort – Silphiodaucus prutenicus. It is very rare in Latvia, found only in a few localities in the Coastal Lowland and in the Daugava River Valley. The EOO is 738 km2, and the AOO – 16 km2. Studies on the population size and distribution changes have not been conducted. In 2022, a vital population was found on the eastern shore of Lake Tosmare. Part of the localities along the River Daugava were most likely destroyed by the construction of the Pļaviņas reservoir in 1965. In Latvia, S. prutenicus grows in sparse birch woodlands, grey alder forests, dry coniferous forests, and intermittently wet grasslands. The threats are overgrowing of grasslands, conversion of grasslands into arable land and forest clearcutting. The vital population of the species is located near the “Tosmare” Nature Reserve, but it is outside the protected area. Localities recorded in the past are known from near Rīteri and the “Klintaine” Nature Reserve, but it is not known whether the species has still survived in these places. It is necessary to examine the known localities, clarify the size of the species’ population and distribution dynamics. It is essential to restore overgrown semi-natural grasslands and other suitable habitats, and to keep them well managed.
Literatūras saraksts
