Morfoloģija un bioloģija. Vasarzaļš 0,3–1 (1,2) m augsts, blīvi zarots, klonāli augošs krūms. Zari pacili. Jaunie dzinumi tumšbrūni līdz sarkanbrūni, ar samtainu matojumu, pēc pāris gadiem kļūst kaili, spīdīgi. Lapas pamīšus, mazas, 0,5–1,5 cm garas, 1–2 cm platas, ieapaļas, bieži platums lielāks nekā garums, mala zobaina, ar noapaļotiem zobiņiem, virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse gaišāka, kaila vai ar atsevišķiem matiņiem dzīslu stūros. Ziedi viendzimuma spurdzēs. Vīrišķo ziedu spurdzes 0,6–1,7 cm, sievišķo ziedu – līdz 1,2 cm garas, spurdzes seglapas trīsdaivainas, daivas augšupvērstas, ar matiņiem. Auglis – riekstiņš ar spārniem, kas 3–5 reizes šaurāki nekā riekstiņš. Zied aprīļa beigās un maijā, augļi nogatavojas septembrī, oktobrī (Cinovskis 2003; L. Strode, nepubl. dati).
Izplatība. Cirkumboreāla arktiskās floras suga, pēcleduslaikmeta relikts. Suga izplatīta Ziemeļamerikas Z daļā, Grenlandē, Islandē, Britu salu Z daļā un Svalbārā. Kontinentālajā Eiropā suga sastopama Skandināvijā un Baltijas valstīs, Krievijas Z un centrālajā daļā, Rietumsibīrijā uz austrumiem līdz Jeņisejas un Ļenas ūdensšķirtnei. Uz dienvidiem suga izplatīta līdz Centrāleiropai Alpu ziemeļu kalnu un Karpatu kalnu augstkalnēs. Tipiska suga arktiskajā un alpīnajā tundrā, subalpīnajos virsājos un purvos (Stritch 2014). Igaunijā suga izplatīta nereti visā teritorijā, izņemot salas (Cinovskis et al. 1993). Lietuvā sastopama ZA daļas augstajos purvos (Patalauskaitė 2021). Latvijā tā sastopama samērā reti centrālajā, Z un A daļā, un suga sasniedz vienlaidu areāla DR robežu (Cinovskis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 33 142 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 264 km2. EOO pēdējos 100 gados ir samazinājies, jo izzudusi atradne Zemgalē pie Lielauces (19/17, 1928, RIG IV). Arī AOO ir samazinājusies, jo kūdras ieguves un mežu nosusināšanas dēļ ir izzudušas vairākas atradnes, kā arī samazinājusies esošo atradņu platība.
Populācija. Latvijā ir ap 50 atradņu, kuru lielums variē no atsevišķiem indivīdiem līdz plašām audzēm vairāku hektāru platībā. Pēdējos 100 gados vairākas atradnes ir izzudušas, kā arī ir samazinājusies palikušo atradņu platība. Atradņu platībām nav tendences palielināties. Populācija atjaunojas veģetatīvi, jo indivīdi neražo dīgtspējīgas sēklas (Strode, Megre 2016). Vecākais līdz šim apzinātais indivīds ir 101 gadu vecs (Strode, Brūmelis 2022).
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru līdz slapju, skābu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug galvenokārt klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tā aug dažādās dzīvotnēs, piemēram, purvos, purvainos priežu vai lapegļu mežos, tundras sīkkrūmu sabiedrībās u. c. (Chytrý et al. 2020). Latvijā suga sastopama pārejas un augstajos purvos, purvainos priežu mežos, kā arī saskarjoslās starp purvainiem mežiem un augstajiem vai pārejas purviem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie apdraudējumi ir hidroloģiskā režīma maiņas purvos un purvainos mežos, arī kūdras ieguve un klimata pārmaiņas (siltākas ziemas, ilgstoši sausuma periodi).
Aizsardzība. Apmēram trešdaļa populācijas atrodas ĪADT: Teiču dabas rezervātā, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkā “Ogres Zilie kalni”, dabas liegumos “Lielie Kangari”, “Cenas tīrelis”, “Kinkausku meži”, “Ziemeļu purvi”, “Kārķu purvs”, “Gulbju un Platpirovas purvs”, “Klešniku purvs”, “Kreiču purvs” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Galvenie aizsardzības pasākumi: saglabāt sugas dzīvotnes labā stāvoklī – saglabāt dabisku un mazietekmētu purvu hidroloģisko režīmu un neiznīcināt atradnes kūdras ieguves dēļ. Lielākajām sugas atradnēm jānodrošina aizsardzība.
Autores: Aiva Bojāre*, Linda Strode.
Summary. Dwarf birch – Betula nana. It is relatively rare in Latvia – found in the central, northern and eastern parts of the country. The AOO is 264 km2, and the EOO – 33,142 km2. In Latvia, the EOO and the AOO have decreased during the last 100 years, as the species is extinct in several localities, or the area of suitable habitats has decreased due to peat extraction and forest drainage. There are about 50 localities in Latvia. The size of subpopulations varies from a few individuals to large stands of several hectares. The populations regenerate vegetatively, as individuals do not produce viable seeds. The oldest individual identified so far is 101 years old. B. nana grows in transitional mires, raised bogs and bog woodlands. The main threats are changes in the hydrological regime, peat extraction and climate change. Approximately a third of the population occurs in protected areas, e.g., the Teiči Strict Nature Reserve, the Gauja National Park, the “Ogres Zilie kalni” Nature Park, the “Lielie Kangari”, “Cenas tīrelis”, “Kinkausku meži”, “Ziemeļu purvi”, “Kārķu purvs”, “Gulbju un Platpirovas purvs”, “Klešniku purvs”, and “Kreiču purvs” Nature Reserves. The main necessary protection measures are preventing drainage effects and damage to the species’ localities due to peat extraction.
Literatūras saraksts
