Morfoloģija un bioloģija. Purva brūnuļa spārnu plētums ir 39–47 mm. Spārni tumšbrūni. Priekšspārnu virspusē 3–5 actiņu rinda, no tām augšējā ir lielākā. Uz pakaļspārniem 2–5 actiņas, bet tās daudz mazākas. Spārnu raksts tēviņiem un mātītēm parasti ir līdzīgs. No citām purvraibeņu sugām galvenokārt atšķirama pēc raksta spārnu apakšpusē. Pieaugušie indivīdi lido jūnijā. Tauriņi ir aktīvi dienā, apmeklē ziedus, barojas ar nektāru. Paaudze attīstās divus gadus. Kāpuri gaišbrūni ar tumšākām svītrām, dzīvo uz graudzālēm (līdzīgi kā visām radniecīgajām sugām), pārziemo divas reizes.
Izplatība. Areāls transpalearktisks. Suga sastopama Eiropas Z daļā – Zviedrijā, Somijā un ZR Krievijā; Āzijā – visā Sibīrijā līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem (Haahtela et al. 2011; Синев 2019). Igaunijā sastopama vietām un ļoti reti DA daļā (Jürivete, Õunap 2020), Lietuvā nav konstatēta (Ivinskis, Rimšaitė 2018). Latvija atrodas uz izplatības areāla DR robežas (Savenkov, Šulcs 2010). Latvijā vairākkārt ir minēta 19. gs. literatūrā, pēdējo reizi konstatēta Ziemeļlatvijā Pukšu purvā 1985. gadā (Savenkov, Šulcs 2010). Ir pamats uzskatīt, ka, iespējams, suga joprojām ir sastopama valsts ZA daļā. Datu trūkuma dēļ nevar aprēķināt sugas sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO).
Populācija. Lai gan kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti, ja reģionālā populācija pastāv, tā noteikti ir ļoti mazskaitlīga.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama augstajos purvos, purvu malās un to tuvumā esošajos purvainajos priežu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds – klimata pārmaiņas, ziemām kļūst siltākām. Citi draudi – augsto un pārejas purvu hidroloģiskā režīma maiņa (nosusināšana, kas izraisa aizaugšanu ar kokaugiem) un pārveidošana kūdras ieguvei. Tā kā suga pēdējos 39 gados Latvijā nav konstatēta, lai arī ir mērķtiecīgi meklēta, tā novērtēta kā reģionā izzudusi (RE).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā, jo, iespējams, pastāv līdz šim neatklātas apakšpopulācijas. Lai aizsargātu sugu, jāpievēršas jaunu atradņu mērķtiecīgai meklēšanai, izglītojot ekspertus un sabiedrību par šo sugu, tai piemērotiem biotopiem un agrākajām atradnēm. Potenciālo atradņu vietas – Latvijas Z un A daļas purvi. Ja sugu konstatēta, jāaizsargā tās biotopi, ierobežojot saimniecisko darbību, saglabājot hidroloģisko režīmu, kā arī nodrošinot barības augu saglabāšanos optimālā daudzumā.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Lapland ringlet – Erebia embla. Transpalaearctic species, found in northern Europe and Asia (Haahtela et al. 2011; Синев 2019). Occurs locally and very rarely in south-eastern Estonia; not recorded in Lithuania (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Jürivete, Õunap 2020). Latvia is situated at the SW limit of the species’ range (Savenkov, Šulcs 2010). It was repeatedly mentioned in the literature of the 19th century and was last recorded in the Pukšu Mire in northern Latvia in 1985 (Savenkov, Šulcs 2010). There is some reason to believe that the species may still be present in the north-eastern part of the country. Due to a lack of data, it is not possible to calculate the EOO and AOO. Although no quantitative studies have been carried out on the size of the regional population and its changes, if the population still exists, it is certain that the species is very small in number. It is found in raised bogs, bog edges and bog woodlands adjacent to mires. The main threat is climate change – the climate is becoming more Atlantic (warmer winters). Other threats include changes in the hydrological regime of raised and transitional mires (drainage causing overgrowth) and conversion of mires for peat extraction. Despite intensive searches, the species has not been recorded for the last 39 years, therefore the species is considered Regionally Extinct (RE). It is a protected species in Latvia. The legal protection status of the species must be maintained. Conservation should focus on targeted search for new localities, educating experts and nature enthusiasts about the species, suitable habitats and former localities. Potential sites are the mires of northern and eastern Latvia. If the species is found, its habitats should be protected – by restriction of economic activities, maintenance of the hydrological regime, as well as ensuring that food plants are maintained in optimal quantities.
Literatūras saraksts
