Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–150 cm augsts lakstaugs, dažreiz ar iesārtu stublāju. Lapas lancetiskas līdz iegareni lancetiskas, pamīšus, sēdošas, 4–10 cm garas, 1–2 cm platas, kailas, zilganzaļas. Ziedi sīki, viendzimuma, bez vainaga. Vīrišķajos ziedos viena putekšņlapa, sievišķajos – viena trīscirkņu sēklotne. Ziedi veido īpatnēju ziedkopu – ciātiju –, kas atgādina atsevišķu divdzimumu ziedu. Ciātiji sakopoti dzeltenīgi zaļganā ziedkopā – saliktā daudzžuburonī. Auglis – triju riekstiņu kopauglis. Zied maijā un jūnijā. Aug pa vienam vai grupās (Gavrilova 2003). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002).
Izplatība. Suga izplatīta no Skandināvijas dienvidiem līdz Spānijai un līdz Rietumsibīrijai un Rietumkaukāzam mēreni siltajā un mērenajā joslā (Kavak 2014). Igaunijā suga sastopama pārsvarā R daļā un salās. Lietuvā ir veci literatūras dati par tās sastopamību (Kask et al. 1996), bet mūsdienās atradnes nav konstatētas. Latvijā suga sastopama ļoti reti, tikai Piejūras zemienē Ances un Liepājas apkārtnē, arī Ķemeru Nacionālajā parkā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 8799 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 72 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti, taču EOO nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Gavrilova 2003).
Populācija. Iespējams, bagātīgākā atradne ir Ķemeru Nacionālajā parkā (Priede 2017). Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru līdz slapju, vāji skābu līdz vāji bāzisku, dažkārt arī kaļķainu, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, kas aug pārsvarā klajās vietās (Tichý et al. 2023). Eiropas centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir nitrofilo lakstaugu sabiedrības gar līdzenumu upēm, palieņu pļavas, kā arī kārklu krūmāji mālainās un smilšainās augsnēs upju palienēs (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga aug līdzīgās dzīvotnēs – mitrās un purvainās pļavās, dumbrājos, krūmājos, zemajos purvos, upju un ezeru krastos un palienēs (Gavrilova 2003; Priede 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Nozīmīgākais apdraudējums ir hidroloģiskā režīma izmaiņas dzīvotnēs, galvenokārt susināšana, kuras rezultātā dzīvotnēs izveidojas biezs krūmu un koku stāvs. Iespējams, dažviet bebru darbības rezultātā dzīvotnes tiek appludinātas.
Aizsardzība. Lielākā daļa atradņu atrodas ĪADT: Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Tosmare” un “Ances purvi un meži”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas atradnēs jānodrošina sugai piemēroti mitruma apstākļi, nav pieļaujama dzīvotņu nosusināšana. Jānoskaidro populācijas lielums valstī.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Bog spurge – Euphorbia palustris. Very rare in Latvia, occurring only in the Coastal Lowland around Ance and Liepāja and in the Ķemeri National Park. The AOO is 72 km2, and the EOO – 8,799 km2. The richest subpopulation is probably in the Ķemeri National Park. Studies on the distribution and population size have not been conducted; nevertheless, the EOO has not changed significantly compared to what was known at the end of the 20th century. E. palustris grows in wet meadows, peatlands, scrublands, fens, riverbanks, lakeshores and floodplains. The most significant threat is changes in the hydrological regime. In some places, suitable habitats may be flooded due to beaver activity. Most of the species’ localities are in protected areas: the Ķemeri National Park, the “Liepājas ezers”, “Tosmare” and “Ances purvi un meži” Nature Reserves. To preserve E. palustris and its habitats, natural hydrological regime must be ensured, and drainage should not be allowed. It is necessary to determine the population size at the country level.
Literatūras saraksts
