Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgs vai daudzgadīgs 40–120 cm augsts lakstaugs. Stublājs dobs, zarains, dziļi rievains. Lapas 10–25 cm garas, 7–15 cm platas, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, kontūra plati trīsstūrveidīga, pēdējās pakāpes daļas olveidīgas, lapas plātnes ass lauzta. Vīkala nav vai arī ir 1–3 vīkala lapas, kas ātri nobirst. Vīkaliņa lapas lancetiskas, to ir daudz. Ziedi čemuros ar daudziem stariem, vainaglapas piecas, baltas. Auglis – eliptisks sēkleņu skaldauglis ar platiem spārniem, 0,4–0,6 cm garš. Zied jūlijā un augustā. Aug grupās (Fatare 2003). Apputeksnē kukaiņi (Durka 2002).
Izplatība. Eirāzijas suga, kuras izplatības areāls stiepjas no Centrāleiropas līdz Austrumsibīrijai. Eiropā sugas izplatības areāls sniedzas no Baltijas valstīm līdz Serbijai un no Austrumvācijas līdz Krievijai austrumos (Bilz 2011). Sugas izplatības areāls ir sadrumstalots. Baltkrievijā suga sastopama atsevišķās vietās galvenokārt D, centrālajā un A daļā (Дубовик 2015). Igaunijā suga sastopama diezgan reti, galvenokārt Baltijas jūras piekrastē, tostarp salās, bet par sastopamību Lietuvā nav ticamu datu. Latvijā suga sastopama ļoti reti (Kuusk et al. 1996), galvenokārt Piejūras zemienē. Pēc senākiem datiem (1859), suga bijusi atzīmēta Austrumlatvijas daļā – Sventes ezera krastā. Vēlāk suga šajā teritorijā vairs nav konstatēta. Sastopamības apgabals (EOO) ir 1541 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2. Salīdzinot ar 20. gs. beigām (Fatare 2003), EOO nav mainījies. Novērtētā sugas dzīvotņu kopējā platība ir aptuveni 82 ha (Sniedze-Kretalova 2015, 2021).
Populācija. Kopumā Eiropā sugas izplatības un populācijas lieluma tendences nav zināmas, taču tas, visticamāk, mazinās. Nav informācijas par to, vai sugai Eiropā ir vitālas un bagātīgas populācijas. Eiropā suga tiek vērtēta kā DD. 2013.–2018. gadā lielākajā daļā ES valstu sugas populācijas stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs (Article 17 web tool 2022). Baltkrievijā atradnes ir skaitliski mazas un aizņem nelielas platības. Vietām novērota ganīšanas un pļaušanas pārtraukšanas izraisīta strauja indivīdu skaita mazināšanās (Дубовик 2015). Sugas populācijas lielums Latvijā 2021. gada monitoringā novērtēts kā 4108 – 23 064 indivīdu (skaitot kopā gan pieaugušos, gan juvenilos augus). Maksimālais indivīdu skaits ir iegūts ekstrapolācijas rezultātā, minimālais atspoguļo lauka apstākļos uzskaitīto indivīdu skaitu. Pašlaik populācija novērtēta kā stabila. Sugas atradnes valstī ir noturīgas, un suga ilgi saglabājas arī dabiskajos zālājos, kas ir sliktā stāvoklī (Sniedze-Kretalova 2021).
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru, neitrālu līdz nedaudz kaļķainu, barības vielām bagātu augteņu suga, aug klajās vietās (Ćušterevska, Stojchevska 2024). Tā nepacieš nedz ilgstošu applūšanu, nedz ilgstošu sausumu, taču tai ir nepieciešams augsts gruntsūdens līmenis (Mereďa, Hodálová 2011). Suga aug kaļķainos zāļu purvos, niedrājos, piejūras zālājos, upju palieņu zālājos, molīniju zālājos (Molinion caeruleae) un mēreni mitrās pļavās (Ćušterevska, Stojchevska 2024). Latvijā suga konstatēta tikai piejūras zālājos, izņemot izzudušo 19. gs. atradni Sventes ezera krastā. Lielākajā daļā atradņu zālāji netiek apsaimniekoti vai apsaimniekošana neatbilst sugas prasībām, tajos dominē ekspansīvās augu sugas. Lai gan Latvijā suga atrasta galvenokārt piejūras zālājos, tā nav halofīts (Axmanová 2022).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas dzīvotņu galvenie ietekmējošie faktori ir nepietiekamā apsaimniekošana (pļaušana, ganīšana), ekspansīvo un invazīvo sugu lielais īpatsvars zālājos, vides eitroficēšanās, kā arī rekreācijas ietekme (Sniedze-Kretalova 2015, 2021).
Aizsardzība. Visas atradnes atrodas ĪADT: dabas liegumos “Randu pļavas”, “Lielupes grīvas pļavas”, “Vecdaugava”, “Jaunciems”, dabas parkā “Piejūra” – tikai Vakarbuļļos. Tomēr, ja netiek veikta sugai atbilstoša dzīvotņu apsaimniekošana, tas tikai daļēji nodrošina sugas ilglaicīgu saglabāšanos.EN
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāatjauno dabiskie zālāji sugas atradnēs. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana. Jāturpina sugas monitorings. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, veicot regulāru apsaimniekošanu (pļaušanu vai ekstensīvu ganīšanu), mērķtiecīgi jāierobežo ekspansīvās un invazīvās sugas. Purva mātsaknes cenopopulāciju stāvoklis uzlabojas, ja tiek mazināta ekspansīvo lakstaugu konkurence, – sēklas strauji sadīgst un ir novērojams liels skaits juvenilo augu. Tas liecina, ka samērā īsā laikā iespējams panākt sugas aizsardzībai labvēlīgu stāvokli (Sniedze-Kretalova 2021). Pašlaik visās atradnēs uzsākta zālāju apsaimniekošana – pļaušana un ganīšana.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Marsh angelica – Ostericum palustre. It is very rare in Latvia, found mainly in the Coastal Lowland. According to old data, the species was recorded in eastern Latvia on the shores of Lake Sventes, but later not found there. The AOO is 100 km2, and the EOO – 1,541 km2. The EOO, compared to the end of the 20th century, has not changed. In Latvia, it grows only in coastal grasslands, except for the site recorded in the 19th century on the shores of Lake Sventes. In 2021, the population size was estimated as 4,108–23,064 individuals. The largest figure is an extrapolation, the smallest – represents the number of plants counted in the grasslands. Mature as well as juvenile plants were counted. Currently, the population is stable. The species persists for a long time even in bad quality grasslands and responds very well to reduced competition from expansive species due to management, as the species germinates rapidly, forming many juvenile plants. Thus, targeted management of coastal grasslands could help achieve a favourable conservation status of O. palustris in a relatively short period of time. The main threats are insufficient management (mowing and grazing), expansive and invasive species, eutrophication and recreation. All species’ localities are in protected areas: the “Randu pļavas”, “Lielupes grīvas pļavas”, “Vecdaugava”, and “Jaunciems” Nature Reserves, and the “Piejūra” Nature Park (in Vakarbuļļi). Management of grassland habitats has been initiated in all territories (mowing and grazing). Monitoring of the species population should be continued to assess the population trends. The conservation of suitable habitats must be ensured by grassland restoration and regular management (mowing or extensive grazing), and control of expansive and invasive species.
Literatūras saraksts
