Morfoloģija un bioloģija. Slaida pūce ar brūnraibu apspalvojumu. Ķermeņa virspuse un rīkle tumšāka, vēderpuse gaišāka ar sīkām garensvītriņām. Sejas plīvurs netīri balts ar tumši brūniem laukumiem ap acīm. Ir mazas apaļas “austiņas”. Aktīva arī dienā. Pārtiek galvenokārt no sīkiem grauzējiem. Ligzda uz zemes, rūpīgi paslēpta. Mātīte perē un baro mazuļus. Tēviņš medī un pienes barību. Dējumā 4–6 olas. Gadā viens perējums. Gājputns, ziemo Eiropas D un DR daļā, ik gadu arī Latvijā, bet nelielā skaitā. Lielākā skaitā novērojama caurceļošanas laikā (LOB 1998; Celmiņš 2022).
Izplatība. Ļoti plašs ligzdošanas areāls, kas iekļauj Ziemeļamerikas Z daļu, Dienvidameriku, izņemot Amazones baseinu un lielāko daļu Eirāzijas (dienvidos līdz Turcijai un Mongolijai). Ziemošanas areāls daļēji (Dienvidamerikā – pilnībā) pārklājas ar ligzdošanas areālu, bet sniedzas tālāk uz dienvidiem – līdz Meksikai, Sāhela zonai, Indijai, Taizemei un Japānai (BirdLife International 2021b). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nav būtiski mainījusies, lai gan daudzviet suga izzudusi, bet citviet parādījusies (Keller et al. 2020). Sugas retās sastopamības dēļ izplatības pārmaiņas Latvijā nav iespējams novērtēt (Ķerus u. c. 2021). Latvijā iespējami ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 38 773 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija mazinās (BirdLife International 2021a). Eiropā populācija ir stabila. Populācijas ir stabilas vai svārstīgas visās Latvijas kaimiņvalstīs (BirdLife International 2021b). Visticamāk, suga šobrīd Latvijā neligzdo, bet, ņemot vērā iespējamas ligzdošanas gadījumus, pilnībā izslēgt ligzdošanu nevar. Populācija ir samazinājusies (Ķerus u. c. 2021), taču samazinājuma apjomu nevar noteikt.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir krūmainas palieņu pļavas, zemie purvi un līdzīgas ainavas, arī plaši izcirtumi un skujkoku jaunaudzes (LOB 1998; A. Avotiņš jun., mutvārdu ziņojums). Paaudzes ilgums: 4,8 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud dzīvotņu zudums nosusināšanas, lauksaimniecības, rekreācijas un apbūves dēļ. Sugu var ietekmēt arī vējparku attīstība. Eiropas centrālajā daļā suga tikusi apkarota. Lejupslīdi var izraisīt arī saindēšanās ar rodenticīdiem. Traucējumu var radīt kaķi un suņi (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” purva pūce ir viena no izveidošanas mērķsugām 17 ĪADT. Purva pūce nav mērķsuga nevienā putniem nozīmīgajā vietā (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā palieņu pļavas.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Short-eared Owl − Asio flammeus. Due to the rare occurrence of the species, the assessment of distribution changes in Latvia is impossible. AOO of the population that is probably breeding in Latvia is 32 km2, EOO – 38,773 km2. The species is unlikely to breed in Latvia at present, however, breeding cannot be ruled out completely, given the recorded cases of possible breeding. The population has declined, but the magnitude of the decline cannot be determined. The breeding habitat includes shrubby floodplain grasslands, fens and similar landscapes, including extensive forest clearings and young conifer forest. The species is threatened by habitat loss due to drainage, agriculture, recreation, and real estate development. The species may also be affected by the development of wind farms. Persecution of the species has been reported in central Europe. Rodenticide poisoning can also cause a decline in population. Cats and dogs can cause disturbances. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of floodplain grasslands is essential for the protection of the species.
Literatūras saraksts
