Morfoloģija un bioloģija. Purvu ūdensmērītājs ir 8–10 mm garš kukainis, ko raksturo salīdzinoši īsas un resnas priekškāju ciskas, ķermenis ar reducētiem spārniem un gaiša gareniska svītra uz muguras. Var sajaukt ar mazā ūdensmērītāja G. lateralis īsspārnu formām, taču tām krūšu virspusē parasti ir oranžs laukums, kā arī tēviņiem ir atšķirīga vēdera priekšpēdējā posma forma (Rintala, Rinne 2011; Strauss, Niedringhaus 2014). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet tie ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem un kājām. Aktīvs plēsējs.
Izplatība. Sugas izplatības areāls Eiropā aptver Skandināviju, Rietumeiropas un Centrāleiropas ziemeļus (Poliju, Vāciju). Suga sastopama arī Igaunijā (eElurikkus 2022). Izplatības areāls austrumu virzienā sniedzas līdz rietumu un centrālajai Sibīrijai un Kazahstānai (Aukema, Rieger 1995; Strauss, Niedringhaus 2014; Albrecht, Viljanen 2019; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022). Latvijā vienīgā sugas atradne ir valsts ZR daļā pie Pēterezera. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Potenciālais EOO var aptvert visu Latvijas sauszemes teritoriju, jo piemēroti biotopi ir sastopami visā Latvijā. Arī potenciālā AOO, visticamāk, ir vairāk nekā 500 km2 un, iespējams, pārsniedz arī 2000 km2.
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm Latvijā un Eiropā nav veikti. Pēdējos gados sfagnu ūdensmērītājs Eiropā tiek konstatēts biežāk, iespējams, pateicoties mērķtiecīgai sugas meklēšanai.
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo purvu biotopus, taču precīzi dati par tās ekoloģiskajām prasībām nav zināmi (Rintala, Rinne 2011; Strauss, Niedringhaus 2014; SLU Artdatabanken 2022). Līdz šim vienīgā sugas atradne Latvijā ir mazietekmētā pārejas purvā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Daļa sugai potenciāli piemēroto purvu biotopu var tikt vai jau agrāk ir ietekmēta un degradēta (piemēram, meliorēta), kas var negatīvi ietekmēt sugas reģionālo populāciju. Šo procesu ietekme uz sugas izplatību nav skaidra. Trūkst informācijas sugas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Vienīgā sugas atradne atrodas ĪADT (Slīteres Nacionālajā parkā) un ir uzskatāma par neapdraudētu un aizsargātu. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos, lai noskaidrotu tās izplatību, ekoloģiju, apdraudējumu.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Water strider – Gerris sphagnetorum. A Palaearctic species. In Europe, the species occurs in Scandinavia and the northern parts of Western and Central Europe. The species is also found in Estonia (eElurikkus 2022). The distribution area extends eastward to western and central Siberia and Kazakhstan (Aukema, Rieger 1995; Strauss, Niedringhaus 2014; Albrecht, Viljanen 2019; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022). In Latvia, the only locality of the species is known from the north-western part of the country near Lake Pēterezers. There is not enough data available to calculate the EOO. The AOO is 4 km2. The potential EOO likely corresponds to the entire land area of Latvia considering the habitat distribution. The potential AOO is likely over the threshold of 500 km2 and possibly even exceeds 2,000 km2. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. Likely due to an increasing interest, in recent years G. sphagnetorum has been recorded in Europe more often than before. The species inhabits various bogs and mires, but exact data on the ecological requirements of the species are unknown (Rintala, Rinne 2011; Strauss, Niedringhaus 2014; SLU Artdatabanken 2022). In Latvia, G. sphagnetorum is known from a natural, low-impacted transitional bog. Some of the bog habitats potentially suitable for the species may be or have already been affected and degraded (e.g., meliorated), which may negatively affect the regional population. The impact of this threat is unclear and should be studied in more detail. It is assessed as Data Deficient (DD) since the main threat is unknown and the distribution and habitat requirements are not fully understood. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. The only locality of the species is in the Slītere National Park and is considered non-threatened and protected. The search for the species in potentially suitable habitats must continue to determine its distribution, ecology and identify the threats.
Literatūras saraksts
