Morfoloģija un bioloģija. Resnais pumpurgliemezis ir viens no lielākajiem pumpurgliemežiem. Čaula ir 2,2–2,7 mm augsta un vidēji 1,5 mm plata, olveida, savīta pa labi, ar pieciem samērā uzpūstiem vijumiem. Pēdējais vijums strauji paplašinās un veido apmēram 2/3 čaulas augstuma. Lūpa bieza, ar it kā uzasinātu malu, ārpusē neliels valnīšveida uzbiezinājums. Čaulas ieeja trīsstūrveida, ar 4–5 baltiem zobiem. Iekšpusē neliels valnīšveida uzbiezinājums. Čaulas krāsa dzeltenīgi vai sarkanīgi brūna, spīdīga, var izskatīties nedaudz caurspīdīga. Hermafrodīts. Ir ļoti maz pētījumu par sugas dzīves ciklu. Olas sāk dēt maijā un turpina to darīt līdz septembrim. Olas dēj biezos zāļu ceros, sūnās, iespējams, arī zem dažādiem uz zemes gulošiem priekšmetiem. Dējumā vidēji ir 19 olas, dzīves laikā var izdēt maksimāli 55–79 olas. Parasti sezonas laikā izdēj vienu dējumu. Dzīves ilgums aptuveni 18 mēneši (Moorkens, Killeen 2011). Pēc citiem datiem 1–3 gadi (Myzyk 2011). Barojas ar aļģēm vai augu atliekām.
Izplatība. Sastopama gandrīz visās Eiropas valstīs. Nav zināma Somijā un Igaunijā. Krievijā sastopama Austrumeiropas līdzenumā līdz Volgai austrumos un Karēlijai ziemeļos; ārpus Eiropas – līdz Āzijas DR daļai un Ziemeļāfrikai (Pilāte 2004; Кантор, Сысоев 2005; Killeen et al. 2012). Reta suga Lietuvā un Baltkrievijā (Skujienė 2021; Моллюски Беларуси 2022). Latvijā pirmo reizi konstatēta 1997. gadā (Pilāte 2004). Ziņas par sugu līdz 2021. gadam ir iegūtas no septiņām ĪADT. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 28 862 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2.
Populācija. Globālā populācija kopš 2007. gada mazinās (Killeen et al. 2012). Latvijas reģionālā populācija ir sadrumstalota. Saskaņā ar sugas monitoringa datiem pēdējos divos monitoringa periodos kopš 2008. gada dabas liegumā “Aizkraukles purvs un meži” novērots skaita samazinājums salīdzinājumā ar 1997. gadu, kad suga šajā vietā tika konstatēta pirmo reizi. Lielākajā daļā dzīvotņu, kas atrodas mežos, populācijas blīvums ir zems – 1–2 indivīdi/m2, reti vairāk. Vislielākā nepieaugušo indivīdu mirstība ir ziemas mēnešos. Līdz jūnija vidum indivīdu skaits ir mazs un maksimumu sasniedz oktobrī (Killeen 2003). Līdzīga tendence vērojama arī Latvijas apstākļos.
Biotopi un ekoloģija. Mitrāju suga. Latvijā suga biežāk sastopama melnalkšņu mežos, retāk purvos vai palienēs. Dzīvotnēm jābūt ar augstu veģetāciju un stabilu hidroloģisko režīmu. Ziemo augu nobirās zemsegā, grīšļu un zāļu stiebros 20–50 cm augstumā virs zemes vai ūdens, kā arī biezos grīšļu un zāļu ciņos (Kerney et al. 1983; Pokryszko 1990; Myzyk 2011). Var ziemot uz koku stumbriem mizas plaisās (Jueg 2004). Veģetācijas sezonā uzturas uz augu stublājiem 30–50 cm virs zemes vai ūdens. Latvijā ļoti reti izdodas konstatēt sugu uz augiem. Iespējams, gliemeži uzturas galvenokārt zemsegā. Raksturīgas skaita svārstības – pavasaros liela daļa pumpurgliemežu noslīkst, tādēļ tad ir mazs indivīdu skaits.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud dzīvotņu hidroloģiskā režīma maiņa, it īpaši nosusināšana, intensīva pļaušana vai ganīšana, aizaugšana, mēslošana, visu veidu augsnes kultivēšana, frēzēšana un aršana, pesticīdu izmantošana, dedzināšana, eitrofikācija, rekreācijas zonu izveidošana, piekrastes pārveidošana vai labiekārtošana un invazīvo augu sugu ieviešanās dzīvotnēs, kā arī dabiskā sukcesija (Cameron et al. 2003). Kopš 2007. gada vairākās Eiropas valstīs tiek novērota sugas dzīvotņu kvalitātes pasliktināšanās un pilnīga vai daļēja to iznīcināšana cilvēku darbības dēļ (Killeen et al. 2012). Latvijā dzīvotņu kvalitāti pazemina hidroloģiskā režīma maiņas – meliorācija (nosusināšana), kā arī aizaugšana. Apdraudējumu rada meža ceļu būve, meliorācijas sistēmu renovācija un ierīkošana teritorijās ar pārmitriem mežiem. Bebru darbības rezultātā dzīvotnes var tikt iznīcinātas – appludinātas. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), pamatojoties uz izkliedēto izplatību un saimniecisko darbību radīto apdraudējumu, un apdzīvoto platību, kas nepārsniedz 500 km2. Reģionālā populācija ir sadrumstalota piemērotu dzīvotņu izplatības dēļ, ko vēl vairāk sadrumstalo saimnieciskā darbība.
Aizsardzība. ES nozīmes aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai Latvijā var veidot mikroliegumus. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Šobrīd visas zināmās atradnes atrodas ĪADT vai tām pieguļošajās teritorijās. Lielākās dzīvotnes zināmas dabas liegumos “Aizkraukles purvs un meži” un “Mežole”. Sugas stāvoklis ir saistīts ar dzīvotnes kvalitāti, ko būtiski ietekmē hidroloģiskā režīma izmainīšana, tādēļ nav pieļaujama meliorācija sugas atradnēs un to tiešā tuvumā. Sugas dzīvotnēs jāveic apauguma izciršana. Specifiska dzīvotņu apsaimniekošana jāveic melnalkšņu mežos, lai saglabātu mežaudzi un vienlaicīgi uzlabotu sugas dzīvotnes kvalitāti. Pļaušana kā dzīvotnes apsaimniekošanas veids nav ieteicama (Cameron et al. 2003; Książkiewicz 2014). Sugas aizsardzība var radīt konfliktu starp sugai atbilstošu dzīvotnes apsaimniekošanu un ES nozīmes aizsargājamo biotopu atjaunošanu un uzturēšanu, kā arī zālāju apsaimniekošanu (Cameron et al. 2003; Lipińska, Bielański 2022). Regulāri jāveic sugas monitorings, lai uzraudzītu dzīvotņu kvalitātes izmaiņas un reģionālās populācijas tendences. Jāturpina sugas izplatības pētījumi.
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Desmoulin’s whorl-snail – Vertigo moulinsiana. The species is found in almost every country in Europe and as far south as Asia and North Africa. Among Latvia’s neighbouring countries, the species has not been recorded in Estonia. It is probably distributed throughout Latvia, but is very rare. The species has been recorded in seven protected areas. The EOO is 28,862 km2, and the AOO – 44 km2. The regional population is fragmented, and the localities are isolated, but the overall status is stable, although the number of individuals has decreased in some places. The number of snails per square metre in forests varies from one to two individuals, rarely more. The species is more frequent in black alder forests, and less frequent in swamps, fens and marshes or floodplains. The habitat is characterised by tall vegetation and a stable hydrological regime. It most often lives in the ground cover. In Latvia, the main threats are changes in hydrological conditions in and around the habitats, such as drainage, and overgrowing. Habitats are threatened by beavers, which destroy them by causing flooding. The removal of overgrowth in the habitats of the species is necessary. Specific habitat management should be carried out in black alder forests to maintain the stand while improving the quality of the species’ habitat. The species is assessed as Endangered (EN) due to its scattered distribution and threats from economic activities, as well as its limited AOO, which is less than 500 km2. It is a species of EU importance, and in Latvia, micro-reserves can be established for its conservation. It must be included on the list of protected species. Almost all localities are found in protected nature areas. The habitat management required for the preservation of the species might conflict with the management actions required for the conservation of protected habitats of EU importance (Cameron et al. 2003).
Literatūras saraksts
