Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Sīki, 0,5–1,7 cm augsti līdz 2 mm plati tumšzaļi augi pa vienam vai grupās uz periodiski applūstošiem iežiem tekošos ūdeņos. Stumbrs taisns, ar brūniem rizoīdiem. Lapas uz stumbra novietotas pretēji, pa pāriem, un augšējās no tām ir lielākas. Lapas šauri lancetiskas, līdz 2,5 mm garas, to gals smails, neskaidri zobains, lapas spārns nesniedzas līdz lapas pamatnei. Dzīsla beidzas lapas galā vai ir nedaudz īsāka. Sporogons veidojas stumbra galā. Seta sarkanīga, pamatnē izteikti paresnināta. Sporangiji taisni vai nedaudz liekti. Laba noteikšanas pazīme lauka apstākļos ir izteikti redzama lapas mala ar šaurām un garām šūnām, kas nesniedzas līdz lapas galam, bet beidzas nedaudz pirms tā (Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).
Izplatība. Sastopama Eiropas D un R daļā mērenā klimata joslā līdz Skandināvijas pus- salas dienvidiem un Latvijai, austrumos līdz Ukrainai un Dienvidurāliem. Ārpus Eiropas – Mikronēzijā, Austrālijā, Ziemeļāfrikā u. c. Aug augstuma amplitūdā līdz 475 m v.j.l. (Blockeel et al. 2014; Hodgetts 2015). 1918.– 2022. gadā Latvijā konstatētas astoņas atrad- nes. Uz Vidzemes–Latgales–Sēlijas robežas atrasta Aiviekstes upē uz dolomītiežiem (N. Malta, A. Āboliņa, 1959), kā arī appludinātajā Pērses ielejā (A. Āboliņa, 1961) un pie appludinātā Staburaga (J. Strautmanis, 1926), savukārt mūsdienās zināma Talejas upē uz neprecizēta sastāva akmens ar augsnes kārtiņu (B. Bambe, 1991). Agrāk Aiviekste bijusi samērā sekla, vietām akmeņaina, bet 1926.–1938. gadā upes gultne padziļināta 70 km garumā – no Lubāna līdz Kujas ietekai. Lai gan atradne neatrodas šajā posmā, šie darbi ir izmainījuši visu upes ģeomorfoloģisko struktūru un, visticamāk, arī šī atradne ir iznīcināta. Kurzemē suga konstatēta Ventā un Abavā uz apskalotiem dolomītiežiem (N. Malta, 1924, I. Rēriha, 2002). Zemgalē atrasta pie Bauskas pils uz mitriem akmeņiem Mēmeles krastā (U. Suško, 1993). Sastopamības apgabals (EOO) ir 5746 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Eiropā reģionālās populācijas ten- dence nav zināma (Campisi, Cogoni 2019). Kvantitatīvi pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām nav veikti. Ņemot vērā sugas retos konstatēšanas gadījumus Latvijā un to, ka sugai nepieciešamie biotopi ir dabiski reti un izolēti, nav sagaidāms nozīmīgs populācijas pieaugums.
Biotopi un ekoloģija. Ūdenī suga sastopama līdz 2 m dziļumam, aug uz dolomīta akmeņiem upēs, ezeros un mākslīgi veidotā mitrā vidē, avotu tuvumā, pārsvarā jauktu lapu koku mežos, kā arī cilvēka radītos biotopos. Salīdzinot ar citām Fissidens ģints sugām, izturīgāka pret upju piesārņojumu (Blockeel et al. 2014). Pavadošā suga ir dižā spārnene Fissidens fontanus (N. Maltas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret izžūšanu un nepanes ilgu laiku ārpus ūdens, bet ir izturīga pret eitrofikāciju (Liepiņa 2017; Campisi, Cogoni 2019). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Konstatēta ĪADT – dabas parkos “Abavas sen-leja”, “Bauska” un dabas pieminekļa “Abavas Velnala” teritorijā. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par popu- lācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Renāte Kaupuža*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Fatfoot pocket-moss – Fissidens crassipes. The moss is found in southern and western temperate Europe, north to southern Scandinavia and Latvia, east to Ukraine and the southern Urals. Outside Europe – in Micronesia, Australia, North Africa, etc. It was first found in Latvia by N. Malta in 1924. In Latvia, from 1918 to 2022, eight localities of the species have been recorded on the Vidzeme-Latgale-Selonia border, in Kurzeme, Zemgale. EOO is 5,746 km2, and AOO is 12 km2. No quantitative studies on the regional population size and changes of the species in Latvia have been carried out. No significant population increase is expected in Latvia. The species grows in water up to 2 m deep, on dolomitic rocks in rivers, lakes and man-made wet environments, near springs, mostly in mixed deciduous forests, as well as in man-made habitats. The species is threatened by desiccation and prolonged exposure to non-aquatic environments. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. It is found in protected nature territories – the “Abavas senleja” and “Bauska” Nature Parks and in the territory of the nature monument “Abavas Velnala”. Protection of the localities occupied by the species and of habitats, and studies on the population size, distribution and trends and threatening factors should be carried out.
Literatūras saraksts
