Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs vasarzaļš 10–40 cm augsts lakstaugs. Lapas pa vienai, trīsdaļīgas, tumšzaļas, stīvas, apakšpusē ar lineāriem plēkšņmatiņiem un dziedzermatiņiem, divkārt līdz trīskārt plūksnaini dalītas; lapas kontūra – vienādsānu trīsstūris. Malējās daļas ar kātu, mazākas nekā vidējā daļa, trīskārt plūksnaini dalītas, mala vesela vai sekli rantaina. Lapas kāts 15–20 cm garš, lejasdaļā tumšbrūns, ar dziedzermatiņiem, visblīvāk pie lapas plātnes pamata. Lapas galvenā ass un saknenis ar dziedzermatiņiem. Sori bez plīvura. Sporas nierveidīgas, virsma dziļi krokaina. Sporas nobriest jūlijā, augustā. Aug nelielās grupās (Eglīte, Šulcs 2000). Vairojas ar sporām un veģetatīvi (Durka 2002) ar sakneņiem (Klimešová, Klimeš 2006). Sporas izplata vējš. Vidējais sporu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā, kā arī dažviet Āfrikas Z daļā (Govaerts 2024). Igaunijā tā ir samērā bieži izplatīta R daļā un salās (eElurikkus 2023), bet Lietuvā pirmo reizi atrasta 2017. gadā valsts D daļā uz kapsētas žoga (D. Uogintas, nepubl. dati). Krievijas ZR daļā zināmas vien atsevišķas atradnes (Сорокина и др. 2021). Latvijā suga sastopama reti, galvenokārt Gaujas un Daugavas baseinā. Nav jaunas (pēdējo 30 gadu) informācijas par atradnēm Abavas ielejā un valsts ZA daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 857 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 80 km2. Salīdzinot ar 20. gs. beigām (Eglīte 2003), EOO ir nedaudz samazinājies. Turklāt vairākas nozīmīgas atradnes tika iznīcinātas 1965. gadā, veidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi (Eglīte 2003). Lai gan mērķtiecīga sugas vēsturisko atradņu izpēte un jaunu atradņu meklēšana nav bijusi, specifisko dzīvotņu dēļ AOO nevarētu pārsniegt EN kategorijas slieksni.
Populācija. Datu par populācijas lielumu un dinamiku nav. Aug nelielās grupās (līdz dažiem simtiem indivīdu). Latvijā zināmas ap 30 atradnes.
Dzīvotnes un ekoloģija. Kalcifīta suga. Aug gan atklātās vietās, gan vietās ar nelielu noēnojumu (Chytrý et al. 2018). Tās optimālās dzīvotnes ir karbonātisko iežu klintis, to nogruvumi (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga aug uz karbonātisko pamatiežu atsegumiem vietās, kur tos sedz plāna augsnes kārtiņa, kā arī egļuplatlapju mežos, platlapju mežos, kur pamatieži atrodas tuvu zemes virskārtai (Eglīte, Šulcs 2000). Tā var augt arī uz žogiem un citām cilvēka radītām būvēm, kas ir veidotas no karbonātiskiem iežiem (Stroh et al. 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud gan dabiski, gan cilvēku darbības izraisīti iežu nogruvumi; vietās bez mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem to apdraud mežizstrāde, jo tiek mainīti apgaismojuma apstākļi vai sugas atradne tiek iznīcināta.
Aizsardzība. Aptuveni 80% reģistrēto novērojumu ir Gaujas Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāizvērtē, vai Gaujas Nacionālā parka zonējums un pieļaujamās darbības sugas atradnēs nodrošina sugas saglabāšanos. Jānodrošina mežsaimnieciskās darbības aizliegums atradnēs, ja tas nepieciešams. Nav pieļaujama iejaukšanās karbonātisku pamatiežu atsegumu dabiskajos procesos, kamēr nenotiek būtiskas cilvēku darbības izraisītas izmaiņas, kas maina sugu dzīves vidi. Apkārtējās dzīvotnes jāapsaimnieko saskaņā ar aizsargājamo iežu biotopu vadlīnijām (Čakare 2017). Jāpēta sugas izplatība un populācijas lielums, kā arī dinamika.
Autori: Liene Auniņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Limestone fern – Gymnocarpium robertianum. Rare in Latvia, found mainly in the River Gauja and the River Daugava basins (ca. 30 localities). The EOO is 11,857 km2, and the AOO – 80 km2. The EOO has slightly decreased, also over a longer period, as several localities were destroyed when the Pļaviņas Hydropower Station reservoir was built on the River Daugava in 1965. The population size and its dynamics are unknown. G. robertianum grows in groups, where the number of plants can reach several hundred individuals per site. A calciphile species, it grows on carbonate rock outcrops where they are covered by a thin soil layer, in spruce-broadleaf forests and broadleaf forests on shallow soils lying on carbonate bedrock, on tufa-forming spring deposits, on fences and other artificial structures made of carbonate rocks. It grows in both open areas and partly shaded places. The species is threatened by rock erosion, both natural and human-induced, and forestry operations. Most of the known occurrences, ca. 80%, are in the Gauja National Park. Studies of the species’ distribution, population size and its dynamics are needed.
Literatūras saraksts
