Morfoloģija un bioloģija. Vistas lieluma putns. Tēviņam apspalvojums melns ar violetu spīdumu, zemaste balta. Aste lirveidīga. Uzacis sarkanas. Mātīte mazāka, rūsganbrūnraiba. Abu dzimumu putniem lidojumā uz spārna balta garensvītra, taču mātītei tā ir daudz šaurāka. Sabiedriski putni, it īpaši tēviņi, kas grupās uzturas visu gadu. Pieaugušie putni pārtiek no augu valsts barības – gan zemsedzes augiem (brūklenēm, mellenēm, viršiem u. c.), gan koku (bērzu, alkšņu u. c.) pumpuriem, dzinumiem un ziedu aizmetņiem. Mazuļi pirmajās dzīves nedēļās barojas galvenokārt ar kukaiņiem, bet uz augu valsts barību pāriet pakāpeniski. Tēviņi pavasarī pulcējas riestos, kur dzied, cīnās un pārojas ar mātītēm. Tēviņi ir poligāmi. Ligzdu būvē, olas perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Ligzda uz zemes, parasti pie koka stumbra vai krūma zaru aizsegā. Dējumā 6–12 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Nometnieks (Baumanis, Klimpiņš 1997; Liepa u. c. 2003).
Izplatība. Sugas vienlaidus izplatības areāls sniedzas no Skandināvijas pussalas un Ukrainas Z daļas rietumos līdz Ķīnas A daļai austrumos. Atsevišķi populācijas fragmenti arī Centrāleiropā, Alpos un Lielbritānijā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā mazinājusies, galvenokārt, sugai izzūdot vairākos Centrāleiropas apgabalos (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu nav būtiski mainījusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu tā būtiski mazinājusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 3432 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 86 857 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, taču ne tik strauji, lai populāciju uzskatītu par apdraudētu (BirdLife International 2016). Eiropas populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Igaunijā un Lietuvā populācija īstermiņā sarūk, bet Baltkrievijā ir stabila. Krievijas Eiropas daļas populācijas tendences nav zināmas (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošās populācijas vērtējums: 5885– 15 196 tēviņi (11 770–30 392 pieauguši indivīdi). Populācijas īstermiņa tendence ir neskaidra, bet ilgtermiņā populācija pieaug (Ķerus u. c. 2021). Lai gan tendence ir neskaidra, pastāv liela varbūtība, ka trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par vairāk nekā 30%.
Biotopi un ekoloģija. Mežmalu un agro meža sukcesijas stadiju suga. Apdzīvo galvenokārt pārejas biotopus starp mežu un atklātu ainavu – mežmalas, jaunas un pēc ugunsgrēkiem, vējgāzēm un kailcirtēm atjaunojošās audzes, mežam piegulošas lauksaimniecības zemes, krūmājus, augstos un zemos purvus. Koku klātbūtne rubenim ir būtiska, taču tie nedrīkst būt blīvās audzēs, ar saslēgtiem vainagiem (Liepa u. c. 2003). Paaudzes ilgums: 4,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā sugu atļauts medīt no 1. septembra līdz 31. decembrim, taču medības notiek niecīgā apjomā. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai kopumā nomedīti tikai pieci indivīdi (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Rubeni apdraud mežsaimnieciskā darbība, kas sadrumstalo dzīvotni, palielina plēsonības risku un rada traucējumu. Dzīvotņu degradācija notiek arī purvu nosusināšanas rezultātā. Nozīmīgi draudi ir arī plēsonības ietekme un rekreācijas radītais traucējums (Liepa u. c. 2003).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” rubenis ir viena no izveidošanas mērķsugām 110 ĪADT. Rubenis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Ādaži”, “Kuja”, “Slītere un Zilie kalni”, “Teiču un Pelečāres purvi”, “Ziemeļu purvi” (Račinskis 2004). Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāatjauno un jāīsteno sugas aizsardzības plāns. Īpaši būtiska ir atbilstoša dzīvotņu apsaimniekošana.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Black Grouse − Lyrurus tetrix. In Latvia, no considerable change in the distribution occurred between 1980–1984 and 2000–2004, while, between 2000–2004 and 2013–2017, it decreased considerably. The AOO of breeding population is 3,432 km2, the EOO – 86,857 km². The breeding population is estimated to be 5,885–15,196 males (11,770–30,392 adult individuals) in size. The short-term population trend is unclear, but the population is growing in the long term. Although the trend is unclear, it is likely that the population has declined by more than 30% within three generations. It mainly inhabits transitional habitats between forest and open countryside – forest edges, young and regenerating stands after fires, windstorms and clear-cutting, adjacent farmland, shrubbery, raised bogs and fens. L. tetrix is threatened by forestry activities that fragment the habitat, increase predation risks and cause disturbance. Habitat degradation is also occurring as a result of the drainage of wetlands. Predation impacts and recreational disturbance are also important threats. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation plan of the species needs to be updated and implemented to conserve the species. Appropriate management of habitats is particularly important.
Literatūras saraksts
