Morfoloģija un bioloģija. Ragvācelīte. Lapoņveida augi, morfoloģiski mainīgi, aptuveni 3–4 cm diametrā. Laponis plati iegarens vai rozetēs, plāns, bez izteiktas dzīslas, dihotomi zarots, necaurspīdīgi tumšzaļš. Lapoņa daivas un to malas parasti plakanas, bet ar nelieliem sabiezinājumiem, augšējā virsma gluda. Laponis vidusdaļā 7–13, malā 2–3 šūnu biezs. Vienmājas augi, uz kopīga lapoņa gan vairāki vīrišķie, gan sievišķie vairošanās orgāni. Sporofīts 3,5–8,0 cm garš; gametofīta šūnu maksts (latīņu val. – involucre) pie sporangija pamatnes iegarena, bet ne uzbiezināta. Sporangijiem nogatavojoties, tie pākstveidīgi sadalās divās daļās. Sporas dzeltenas vai oranžas. Distālā sporu virsma ar daudziem īsiem adatveida izaugumiem, proksimālā – ar noapaļotiem izaugumiem. Sporofīts nobriest oktobrī (Schuster 1953; Doyle, Stotler 2006; Atherton et al. 2010), bet Latvijā var nogatavoties arī agrāk – augusta beigās.
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā un Ziemeļamerikā (Doyle, Stotler 2006). Tā galvenokārt ir izplatīta mērenajā joslā Centrāleiropā. Suga ir diezgan reti sastopama Vidusjūras un Atlantijas okeāna apgabalos, kur to aizstāj gludā ragvācelīte P. laevis. Arī Tālajos Ziemeļos suga nav izplatīta (Schnyder et al. 2019). Latvijā pirmo reizi novērota 1887. gadā mitrā laukā Vidzemē Tīnūžu pagastā (A. Brutāns). Mūsdienās zināmas piecas atradnes Latgalē Viļakas un Ludzas apkārtnē (A. Opmanis, 2008, 2014), Skrudalienas pagastā (L. Strazdiņa, 2022) un Sēlijā Kurmenes un Seces pagastā (I. Leimanis, 2022), kur tā atrasta uz meža ceļiem izcirtumos, labības laukā. Suga ir īslaicīga un aug antropogēnos biotopos, tādēļ noskaidrot tās izplatību ir sarežģīti, un šādi biotopi tiek reti apsekoti. Sastopamības apgabals (EOO) ir 16 747 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2, bet patiesie rādītāji, visticamāk, ir augstāki.
Populācija. Lai gan suga joprojām ir plaši izplatīta, daudzās valstīs, īpaši Centrāleiropā, apakšpopulācijas mazinās lauksaimniecībā notikušo pārmaiņu dēļ (Nebel, Philippi 2005; Bisang et al. 2009). Pamatojoties uz piemērotu biotopu platības un kvalitātes pasliktināšanos, secināts, ka pēdējos desmit gados reģionālā populācija Eiropā ir samazinājusies par gandrīz 30% un nākamajos desmit gados tā varētu vēl mazināties (Schnyder et al. 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un izmaiņas nav pētītas.
Biotopi un ekoloģija. Aug gan dabiskos, gan mākslīgos biotopos. Sastopama noēnotās vai atklātās, pastāvīgi mitrās vietās uz atsegtas viegli skābas smilšmāla un smilšainas augsnes – mitros laukos, kur novākta labība, dārzos, papuvēs, grāvmalās, grantsbedrēs, kur izplūst gruntsūdeņi, uz meža ceļiem un meža tehnikas risēs, arī pie ūdenskritumiem (Atherton et al. 2010; Schnyder et al. 2019; Lönnell et al. 2021). Aug kopā ar sīko blāsiju Blasia pusilla, mīksto dumbreni Calliergon cordifolium, lauka ragvācelīti Anthoceros agrestis, divdakšu ričiju Riccia bifurca, zilgano ričiju R. glauca, cilu ričiju R. sorocarpa un tīkloto ričiju R. cavernosa (A. Opmaņa, L. Strazdiņas, I. Leimaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva lauksaimniecība. Tūlītēja aršana pēc labības novākšanas neļauj sugai pabeigt ikgadējo dzīves ciklu (Bisang et al. 2009). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir maza populācija.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Pārsvarā aug mākslīgi radītos biotopos, taču konstatēta arī ĪADT, piemēram, dabas parkā “Vecumu meži”. Jāveicina tradicionālā lauksaimniecība, mazinot augsnes mēslošanu un herbicīdu izmantošanu.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Carolina hornwort – Phaeoceros carolinianus. The hornwort species is found in Europe, Asia, Africa, Australia and North America. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1887. Today, five localities of the species are known in Latgale in the vicinity of Viļaka and Ludza, in Skrudaliena municipality and in Selonia in Kurmene and Sece municipalities. EOO is 16,747 km2, and AOO is 20 km2, but the actual figures are likely to be higher. The habitat occupied by the species is rarely surveyed. In Latvia, the regional population size and changes have not been studied. The species grows in both natural and artificial habitats. It occurs in shaded or open, permanently wet areas on exposed slightly acidic loamy and sandy soils – wet fields where crops have been harvested, gardens, fallow fields, ditches, gravel pits where groundwater discharges, on forest roads and forestry machinery tracks, also near waterfalls. This species is threatened by intensive agriculture. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its small population. A protected species in Latvia. Its legal protection status must be maintained. The species is mainly found in artificially created habitats, but has also been recorded in protected areas, such as the “Vecumu meži” Nature Park. To protect the species, traditional farming should be promoted by reducing the use of soil fertilisers and herbicides.
Literatūras saraksts
