Morfoloģija un bioloģija. Rudkāju praulvabole ir 6–8 mm gara, ķermenis melns, ar vāju bronzas spīdumu. Kājas, retāk arī taustekļi, tumšsarkanas. Galvas virspuse un priekškrūšu vairogs biezi punktēti. Taustekļu 3. posms 2,5–3,0 reizes garāks nekā 2. posms. Segspārni izteikti gareniski rievoti. Pieaugušas vaboles (imago) ir aktīvas naktī un krēslā. Obligāts saproksilofāgs. Kāpurs tārpveidīgs, bāli oranžs, ar tumšāku galvu. Attīstības cikls – divi gadi.
Izplatība. Eiropas suga, izplatīta centrālajā, A un D daļā no Francijas līdz Baltijas valstīm, Baltkrievijas R daļai un Ukrainai, Zviedrijas dienvidiem un Igaunijas DA daļai (Novák 2020; Telnov et al. 2020; eElurikkus 2021). Uzskatīta par izzudušu Somijā (Muona, Mattila 2021). Nav konstatēta, bet ir iespējama Lietuvā. Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā un ir izolēta no citām zināmajām reģionālajām populācijām. Pašlaik konstatēta tikai Moricsalā (Barševskis et al. 2008). Sastopamības apgabals (EOO) ir 0,12 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Iespējams, piemērotos biotopos ir sastopama nedaudz plašāk. Latvijā suga tiek uzskatīta par atlantiskā perioda reliktu, kas ir saistīts ar dabiskiem, veciem platlapju mežiem.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un stāvokli Latvijā nav veikti. Moricsalā suga regulāri tiek novērota kopš 21. gs. sākuma, tās indivīdu vienmēr ir nedaudz. Ņemot vērā sugai piemērotā biotopa platību Moricsalā, sugas ekoloģijas īpatnības un pētījumu rezultātus, novērtēts, ka reģionālās populācijas pieaugušo indivīdu skaits ir mazāks nekā 5000.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga saistīta ar dabiskiem veciem platlapju un platlapju jauktajiem mežiem un sastopama reģionos ar mērenu klimatu. Imago un kāpuri apdzīvo trupošu koku stumbru, zaru un celmu koksni ar specifisku koksnes sēņu micēliju. Dod priekšroku ozoliem (Reibnitz 2008).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Galvenais drauds ir tas, ka reģionālā populācija ir neliela un izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Apdraudējums, domājams, ir saistīts ar biotopa un AOO mazināšanos un biotopa kvalitātes stāvokļa pasliktināšanos, ko Moricsalā izraisa dabiskā mežu sukcesija, – egles aizņemto platību paplašināšanās, veco platlapju koku daudzuma un veco ozolu aizņemtās platības mazināšanās. Netiek prognozēta reģionālās populācijas nepārtraukta mazināšanās nākamajos desmit gados, tomēr tā var notikt turpmākajās dekādēs. Moricsalas apakšpopulācija ir izolēta no citām apakšpopulācijām Baltijas reģionā, gēnu apmaiņa, iespējams, vairs nenotiek vai notiek minimāli, šīs apakšpopulācijas ģenētiskā daudzveidība pakāpeniski mazinās. Latvijas reģionālā populācija ir skaitliski neliela, koncentrējas vienā teritorijā un, krasi pasliktinoties biotopa kvalitātei vai platībai, var strauji sarukt vai izzust. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliels pieaugušo indivīdu skaits.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Vienīgā zināmā atradne ir Moricsalas dabas rezervātā. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāveicina platlapju koku aizņemto platību atjaunošanās Moricsalā, jāmazina egles negatīvā ietekme uz platlapju mežiem. Jāmeklē suga arī citur Latvijā. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāsaglabā vecie, dobumainie lapu koki, pat ja tie ir nedzīvi un sausi. Jāsaglabā vecas lapu koku alejas, parki un apstādījumi, kritušo veco koku vietā stādot jaunus.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Comb-clawed beetle – Allecula morio. The species occurs in central, eastern and southern parts of Europe. Latvia is located in the northern part of the range. The species is only known from the western part of the country (Barševskis et al. 2008). The EOO is 0.12 km2, and the AOO is 8 km2. There is a chance that A. morio is distributed more widely in suitable habitats across Latvia. Quantitative studies on the size, state and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The number of mature individuals in the regional population is estimated to be less than 5,000. It is associated with old-growth, natural broadleaf and broadleaf mixed forests. Adult beetles and larvae inhabit decaying wood of trees infested with specific tree- fungi mycelia and prefer oaks (Reibnitz 2008). The main threat is the small size of the regional population and its isolation from the regional populations of neighbouring countries. The only known site of A. morio is in the “Moricsala” Strict Nature Reserve. It is not included on the lists of protected species of EU importance and is not protected in Latvia. There is no need to review the current protection status of the species in Latvia. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to the small number of mature individuals in the regional population. It is necessary to promote the regeneration of broadleaved trees in the “Moricsala” Strict Nature Reserve and to remove the spruces competing with the veteran oaks. It is necessary to continue the search for the species in suitable habitats in Latvia. Old, hollow deciduous trees must be preserved. It is necessary to preserve old deciduous alleys and parks, and replant new deciduous trees in place of fallen ones.
Literatūras saraksts
