Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs vai divgadīgs 5–45 cm augsts lakstaugs. Stublājs vienkāršs vai zarots, ar 2–12 dažādu garumu posmiem. Lapas pretējas, vienkāršas, veselas, sēdošas, līdz 3 cm garas. Rozetes lapas otrādi olveidīgas, strupas, vidējās stublāja lapas olveidīgi līdz trīsstūraini lancetiskas, smailas. Ziedi dihaziālās ziedkopās. Kauslapas un vainaglapas 4–5, saaugušas. Kauss šķelts līdz dalīts. Vainags 8–18 mm garš, stobrveidīgs, tumši vai gaiši zils līdz violets, apmales daivas 3–5 mm garas, plati līdz olveidīgi lancetiskas, pie daivu pamata bārkstveidīgi izaugumi. Auglis – divvāršņu pogaļa. Zied no maija līdz septembrim. Aug atsevišķi indivīdi vai grupās (Cepurīte 2003). Izplatās tikai ar sēklām (Sádlo et al. 2018). Sēklu vidējais izplatības attālums ir 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropas A un Z daļā, Centrālāzijā, un Ziemeļamerikā no siltās līdz vēsajai joslai. Baltijas jūras valstīs suga sastopama pareti (Jankevičienė et al. 1996), Lietuvā galvenokārt A un R daļā (Rašomavičius 2021). Latvijā sastopama ļoti reti, pēdējos 30 gados konstatēta 16 vietās, iespējams, daudzviet suga ir izzudusi. Sastopamības apgabals (EOO) ir 34 760 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 76 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Latvijā pētījumi par populācijas lielumu un tendencēm nav veikti. Esošie novērojumi liecina, ka vienā atradnē var būt daži līdz vairāki desmiti indivīdu. Līdz šim lielākais zināmais indivīdu skaits vienā atradnē ir 100 (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug mēreni mitrās, vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, klajās vietās (Tichý et al. 2023). Sugai ir nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Latvijā sastopama sausās un mēreni mitrās pļavās, ganībās, dažkārt uz meža ceļiem, pļavu ceļmalās. Biežāk aug vietās ar skraju veģetāciju.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas sastopamība mazinās galvenokārt nosusināšanas un dabisko zālāju uzaršanas, ielabošanas un aizaugšanas dēļ.
Aizsardzība. Suga konstatēta vairākās ĪADT: Ķemeru un Rāznas Nacionālajos parkos, dabas parkos “Piejūra” un “Kuja”. Daļa sugas atradņu atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes – dabiskie zālāji –, sekmējot to aizsardzību un veicot regulārus apsaimniekošanas pasākumus (zālāju atjaunošanu, regulāru pļaušanu un ganīšanu). Sugas atradnēs ārpus ĪADT jāveido mikroliegumi.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Autumn gentian – Gentianella amarella. It is rare in Latvia; over the past 30 years the species has been found in only 16 localities, and it may have disappeared from many sites. The AOO is 76 km2, and the EOO – 34,760 km2. In Latvia, no studies have been conducted on its distribution, population size and trends. The condition of species’ localities after 1991 is unknown; it is probably extinct in many of them. Since no targeted inventory has been carried out, the species may have survived in some sites. The species is found in dry and moderately moist meadows, pastures, scrub, on forest roads and roadsides. Most often, it grows in places with sparse vegetation. The frequency of G. amarella is decreasing mainly due to drainage, ploughing up, amelioration and overgrowing of semi-natural grasslands. The species has been found in several protected areas: the Ķemeri National Park, the Rāzna National Park, and the “Piejūra” and “Kuja” Nature Parks. Many of the species’ localities occur outside protected areas. For the conservation of G. amarella, previously recorded localities should be surveyed, and the population size, distribution dynamics and threats clarified. It is necessary to ensure the conservation of habitats suitable for the species – semi-natural grasslands – by their appropriate protection, restoration and maintenance. Microreserves for the species’ conservation should be established outside protected areas.
Literatūras saraksts
