Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–150 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, spēcīgs. Lapas pamīšus, lineāras, līdz 20 cm garas un 2,5 cm platas. Ziedkopa stublāja galā, čemurveidīga, zarota, skraja. Ziedkopas zaru galos pa vienai olveidīgi lancetiskai, zaru galos nosmailotai vārpiņai ar daudziem ziediem. Apziednis reducēts, to veido seši sariņi. Vairojas ar sēklām un arī veģetatīvi ar dzinumiem, kas izaug no lapu žāklēm, lokveidā noliecas un ar galotni iesakņojas augsnē (Eglīte 2003). Paaudzes ilgums ir 20 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga nevienmērīgi izplatīta Eirāzijā, no mēreni siltās līdz mērenajai joslai (Priedītis 2014; GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā suga samērā bieži sastopama valsts A daļā (eElurikkus 2022), Lietuvā saskaņā ar literatūras datiem tā zināma tikai valsts ZA daļā (Tabaka et al. 2003). Reti sastopama suga Krievijas ZR daļā (Сорокина и др. 2021). Latvijā reti un nevienmērīgi sastopama suga – galvenokārt Rīgas, Cēsu, Burtnieku ezera apkārtnē un valsts DA daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 14 178 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 92 km2. Visticamāk, abi parametri ir nedaudz lielāki. Tā kā suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tās atradņu atzīmēšanai nav pievērsta pietiekama uzmanība.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku Latvijā nav. Sakņojošais meldrs veido audzes no viena līdz dažu simtu kvadrātmetru platībā. IUCN vadlīniju izpratnē populācija Latvijā nav stipri fragmentēta, tāpēc suga atbilst gandrīz apdraudētas sugas (NT) kategorijai.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug slapjās, vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām vidēji bagātās augtenēs (Tichý et al. 2023). Latvijā suga sastopama upju un ezeru palienēs, parasti atklāta ūdens tuvumā, kā arī ezeru seklūdens daļā. Var augt arī grāvjos upju un ezeru tuvumā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu, visticamāk, ietekmē palieņu susināšana. Nākotnē to var ietekmēt klimata pārmaiņas, galvenokārt vasaras temperatūru paaugstināšanās, kas novērojama arī Latvijā (Briede 2018), izraisot ilgstošu sausumu sugas dzīvotnēs.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Skaitliski lielas atradnes atrodas Gaujas Nacionālajā parkā un dabas liegumā “Pilskalnes Siguldiņa”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir jāveic pētījumi par sugas izplatību un populācijas lielumu, sugas dzīvotni, apdraudošajiem faktoriem. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Rooting bulrush – Scirpus radicans. Rare in Latvia and is only known in the eastern part of the country. The EOO is 14,178 km2, and the AOO – 92 km2. Most likely, both the EOO and the AOO are slightly larger than currently known. There is no data on the size of subpopulations in each location, population dynamics and distribution changes. The population isn’t fragmented. The species forms groups with an area of one to a few hundred square meters. S. radicans can be found in floodplains of rivers and lakes, most often near open water, in the shallow water on lakeshores, ditches near rivers and lakes. The species is affected by the draining of floodplains. In the future, it may be affected by climate change, mainly by increasing summer temperatures, which may result in a drop of the water levels in rivers and lakes and their floodplains. Since there is no data on the population size in the country, it is not known how large part of the population occurs in protected areas. Rich subpopulations occur in the Gauja National Park and the “Pilskalnes Siguldiņa” Nature Reserve. Research is needed on the distribution and population size, the species’ habitats, and threats. Drainage of suitable habitats should not be permitted. S. radicans must be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
