Morfoloģija un bioloģija. Salate ir sapalu dzimtas suga (Kärgenberg et al. 2020). No līdzīgajām karpveidīgajām zivīm atšķirama pēc augšžokļa, kas sniedzas aiz acs orbītas priekšējās robežas (Kottelat, Freyhof 2007). Liela mute, apakšžoklis izvirzīts uz āru. Zvīņas mazākas nekā ālantam Leuciscus idus un sapalam Squalius cephalus. Smailas spuras, astes spura dziļi šķelta. Ķermenis sudrabots, garš un sāniski saplacināts. Garš un smails purns, mugura olīvzaļa līdz melnīgsnēja vai zaļganpelēka, vēders balts. Acs varavīksnene sudrabaina ar šauru, zeltainu gredzenu ap zīlīti (Keith, Allardi 2001; Kirsipuu et al. 2003). Mazuļi jau pirmajā dzīves gadā var sasniegt 8–10 cm garumu. Pieaugušie indivīdi sasniedz 20–30 cm garumu. Dažkārt veido hibrīdus ar ālantu. Dzimumgatavību sasniedz 3–5 gadu vecumā (Kottelat, Freyhof 2007). Paaudzes ilgums var sasniegt 11 gadus, taču vidēji tie ir 8–9 gadi (Biro, Furesz 1976; Fredrich 2003).
Izplatība. Sastopama saldūdeņos Eiropā lielajās upēs, kas ieplūst Ziemeļjūrā Skandināvijas pussalas D daļā, Baltijas jūras D daļā, Melnajā, Azovas un Kaspijas jūrā. Eiropā daudzviet introducēta, piemēram, Reinas baseinā, kur novērtēta kā invazīva. Sastopama arī lielākos ezeros (Kottelat, Freyhof 2007; Kärgenberg et al. 2020). Latvijā sastopama galvenokārt lielajās upēs (Daugavā, Gaujā un Ventā) un ar tām saistītajos ezeros, taču 2014. gadā konstatēta arī Dagdas ezerā (Aleksejevs 2015). Zinātniskajās uzskaitēs 2020. un 2021. gadā tā pirmo reizi noķerta Liepājas ezerā un Salacā – ūdeņos, kur bieži tiek veikts zivju monitorings, bet suga iepriekš nav konstatēta. Tas, iespējams, liecina par sugai piemērotāku vides apstākļu izveidošanos Latvijā. Zinātniskajās uzskaitēs suga konstatēta 12 upēs un 20 ezeros (BIOR dati), bet literatūras avotos attiecināta uz 26 upēm un 33 ezeriem. Pēdējos piecos gados licencētās makšķerēšanas lomu pārskatos reģistrēta trijos ezeros (Kālezerā, Luknas un Višķu ezerā) un četrās upēs (Daugavā, Gaujā, Lielupē un Ventā). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 61 479 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 136 km2. Lai gan licencētās makšķerēšanas, komerciālās un pašpatēriņa zvejas pārskatu dati sugas sastopamības novērtējumā nav izmantoti nepietiekamās uzticamības dēļ, tie liek domāt, ka apdzīvotā platība varētu būt plašāka. Arī modelējot sugas izplatību (kas pamatojas uz sugas prasībām pret vides apstākļiem), ir secināts, ka pašreizējā apdzīvotā platība Latvijā varētu būt 588 km2 un tā gandrīz pilnībā (>99%) atbilst modelētajam sugas izplatības potenciālam (nepublicēti dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Globālā mērogā populācijas tendences nav zināmas, taču suga izplatības areālā plaši sastopama lielajās upēs un ezeros (Freyhof 2024a, b). Igaunijā, neņemot vērā reģionālās populācijas labo stāvokli Peipusa, Vertsjerva ezera un Emajegi upes sistēmā, reģionālā populācija kopumā ir samazinājusies dažādu vides ietekmju un intensīvas izmantošanas dēļ (Kärgenberg et al. 2020). Latvijā nav pietiekamu datu par reģionālās populācijas lielumu un skaitliskajām svārs-tībām, līdz ar to suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD). Pieaugošais atradņu skaits liek domāt, ka populācijas stāvoklim varētu būt pozitīva attīstības tendence.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo atklāto ūdens daļu lielās un vidēja lieluma zemieņu upēs un lielos ezeros (Kärgenberg et al. 2020; Freyhof 2024a). Upēs galvenokārt uzturas dziļākos straujāk tekošos posmos ar ūdensaugiem (Vostradovský 1973). Nārsto uz grants vai oļu substrāta vai iegremdētajiem ūdensaugiem straujtecēs. Ezeru apakšpopulācijas migrē nārstot uz pietekām. Gan lēnteču, gan straujteču biotopu pieejamība un grants substrāts nārstam ir vitāli svarīgi. Nārsto pavasarī – siltos pavasaros nārsts ir sekmīgāks. Nārsta migrācija parasti sākas, kad ūdens temperatūra sasniedz 4–8 °C. Veic tālas migrācijas (pat vairāk nekā 100 km) starp nārsta un ziemošanas vietām, vasarā vairāk uzturoties ezeros, bet rudenī un ziemā – upēs (Horký, Slavík 2016; Kärgenberg et al. 2020; Freyhof 2024a). Mazuļi dzīvo baros, pieaugušie indivīdi – mazās grupās vai pa vienam. Barojas galvenokārt ar zivīm (Kottelat, Freyhof 2007). Medījot paļaujas uz redzi, tāpēc pārsvarā ir aktīva diennakts gaišajā laikā un krēslā (Horký, Slavík 2016). Optimālā ūdens temperatūra, lai barotos, ir 10–15 °C (Kärgenberg et al. 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Reģistrētā ieguve Latvijā makšķerēšanā un zvejā trijās paaudzēs (27 gados) bijusi vidēji 374 kg gadā. Nozvejas apjomi 2005. gadā būtiski mazinājās, jo tika aizliegta komerciālā zveja Lielupē un Ventā, bet Buļļupē, Daugavā un tās ūdenskrātuvēs tika aizliegta zveja ar tīkliem. Kopš 2014. gada ir vērojams nozveju kāpums (BIOR dati). Valsts mērogā ieguves apjomi ir uzskatāmi par maznozīmīgiem, jo ar minimālo atļauto garumu (45 cm) to vidējais svars pārsniedz 1 kg un attiecīgi noķerto zivju skaits, spriežot pēc reģistrētajām nozvejām un lomiem, visticamāk nav lielāks kā 300–350 salates gadā.
Apdraudējums. Reģionāli un globāli plaši izplatīta suga, kurai nav zināmi plaša mēroga draudi. Lokālā mērogā to apdraud upju inženiertehniskie pārveidojumi (Freyhof 2024a, b). Draudi un ietekmes Latvijā nav pētīti.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama suga. Ņemot vērā, ka šobrīd par reģionālās populācijas stāvokli trūkst datu, lietojams piesardzības princips un sugas aizsardzības juri-diskais statuss ir jāsaglabā. Līdz šim salate konstatēta deviņās ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Ventas ieleja”, dabas parkā “Pape”. Tā kā sugas izplatības modelēšanas rezultāti liecina, ka sugas sastopamība ir tuvu tās potenciālam, tūlītēji specifiski apsaimniekošanas pasākumi sugas stāvokļa uzlabošanai nav jāveic. Sugas stāvokli labvēlīgi var ietekmēt dažādi netieši aizsardzības pasākumi saistībā ar vispārēju ūdens kvalitātes uzlabošanu iekšējos ūdeņos, mazinot piesārņojumu, un migrācijas iespēju atjaunošana. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, lietojot klasiskās zivju uzskaites un vides DNS metodes.
Autors: Jānis Bajinskis.
Summary. Asp – Leuciscus aspius. Found in Europe in large rivers flowing into the North, Baltic, Black, Azov and Caspian Seas. It is also found in Latvia, mainly in large rivers (Daugava, Gauja and Venta) and associated lakes, however, in 2014 it was found in Lake Dagdas which is not directly connected with large rivers. According to scientific fish surveys, this species has been found in a total of 12 rivers and 20 lakes. In the last five years, licensed angling catches of asp have been reported in three lakes (Kālezers, Luknas and Višķu) and four rivers (Daugava, Gauja, Lielupe and Venta). The EOO is 61,479 km2, and the AOO – 136 km2. Although the available data from licensed angling, commercial and self-consumption fisheries reports have not been used to assess the abundance of the species due to their lack of reliability – these suggest that the distribution of the species in Latvia could be wider. There is insufficient data on the regional population size and trends, and the species is therefore assigned the category Data Deficient (DD). However, the increasing number of localities suggests that the population status of the species may be developing positively. It is a predatory potamodromous freshwater fish that inhabits mainly the open waters of large and medium-sized lowland rivers and lakes. In rivers, the species mainly inhabits deeper, faster-flowing sections with aquatic vegetation. Locally, the species is threatened by engineering modifications of rivers. Threats have not been studied in Latvia. It is a species of EU importance and a protected species of restricted use in Latvia. Considering the current lack of data on the regional population status of the species, the precautionary approach should be applied and the legal conservation status of the species should be maintained. Studies on the size, distribution and trends of the regional population are needed, using both traditional fish survey methods and environmental DNA methods.
Literatūras saraksts
