Morfoloģija un bioloģija. Sarkankrūšu celmgrauzis ir 18–30 mm gara vabole, mātītēm segspārni melni, reizēm brūngani, tēviņiem pārsvarā tumšsarkani. Sugai ir raksturīgas sarkanas priekškrūtis, bet ir sastopami arī vienkrāsaini melni indivīdi. Saproksilofāgs. Attīstība ilgst 3–4 gadus. Pieaugušas vaboles (imago) ir aktīvas no maija beigām līdz jūlija beigām, pārsvarā novērojamas pie to apdzīvotajām kritalām vai sausokņiem, reizēm lido baroties uz ziediem, dzīvo dažas nedēļas (Dodelin et al. 2017).
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā no Austrumeiropas līdz Japānai. Konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs (Dodelin et al. 2017). Latvijā sugas izplatība nav pētīta. Zināmas trīs atradnes – viena Ziemeļkurzemē un divas Vidzemes austrumos. Sastopamības apgabals (EOO) ir 7539 km2, bet tas, iespējams, ir lielāks, jo suga ir konstatēta gan valsts R, gan A daļā. Apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Iespējams, tā ir lielāka, taču nepārsniedz 500 km2, ņemot vērā potenciālo biotopu izplatību un liela diametra vecu atmirušu lapu koku sastopamību valstī, kā arī vecākus datus par sugas sastopamību Moricsalā. Latvijā vecu mežu platības mazinās, un dabisku vecu mežu biotopu stāvoklis valstī ir nelabvēlīgs–slikts (DAP 2020), līdz ar to ir secināms, ka sugas AOO un biotopa platība mazinās.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija mazinās, jo mazinās piemērotu vecu mežu platības. Tās indivīdi ir reti sastopami, un suga ir uzskatāma par dabisku mežu reliktu (Dodelin et al. 2017). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti, tomēr, ņemot vērā, ka sugai nepieciešamie biotopi un piemērotu kritalu un sausokņu daudzums valstī mazinās, uzskatāms, ka arī sugas populācija valstī mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Galvenokārt apdzīvo vecus jauktus mežus. Kāpuri apdzīvo lapu koku, parasti vecus, lielus (diametrā >25 cm) apšu, bērzu un liepu sausokņus vai kritalas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu netieši ietekmē mežizstrāde, atmirušās koksnes izvākšana, vecu apšu, bērzu un liepu mežu īpatsvara mazināšanās. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tās apdzīvotā platība ir 12 km2 un secināts, ka sugas AOO un reģionālā populācija mazinās un Latvijas reģionālā populācija ir sadrumstalota. Suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta visā Eiropā, jo tā ir reti sastopama un Eiropas reģionālā populācija ir sadrumstalota.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Suga ir zināma divās ĪADT – 1990. gadā tā atrasta Moricsalas dabas rezervātā un 2022. gadā dabas liegumā “Virguļicas meži”. Lai plānotu un īstenotu aizsardzības pasākumus, jāpētī sugas ekoloģiskās prasības Latvijā, kā arī jāveic reģionālās populācijas pētījumi un monitorings. Lai nodrošinātu sugai labvēlīgus apstākļus, jāsaglabā vecu apšu, bērzu un liepu meži, kā arī mežā jāatstāj liela diametra apšu, bērzu un liepu atmirusī koksne.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Longhorn beetle – Macroleptura thoracica. The species is widely distributed in Eurasia from Central Europe to Japan. Latvia is located in the north-western part of the distribution range. In Latvia, three localities are known, one in northern Kurzeme and two in eastern Vidzeme. The EOO is 7,539 km2, and the AOO is 12 km2. In Europe, the regional population of M. thoracica is declining. The status of the regional population in Latvia is unknown, but it has been concluded that the population is declining or will so in the future. The species is bound to old-growth mixed forests. Larvae develop in old, large (>25 cm in diameter) fallen or standing decaying deciduous trees, most often aspen, silver birch and small-leaved lime. The main threat is the decline of decaying wood in forests and the decline of old-growth aspen-, birch- and lime-dominated forest stands. In Europe, the species is assessed as Near Threatened (NT). In Latvia, M. thoracica it is assessed as Endangered (EN) because of the small AOO, the severely fragmented regional population and the continuous decline in the habitat area and the regional population. Therefore, it is necessary to preserve old-growth stands of aspen, silver beech and small-leaved lime, as well as preserve large-sized decaying wood in forests. Further studies on the distribution and the status and trends of the Latvian regional population need to be carried out. It is necessary to raise awareness of the public about the importance of decaying trees as a habitat for rare and endangered species. This is not a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to include the species on the list of protected species in Latvia for which micro-reserves can be established. The species is known from two protected nature areas – in 1990 it was recorded in the “Moricsala” Strict Nature Reserve and in 2022 in the “Virguļicas meži” Nature Reserve.
Literatūras saraksts
