Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs vai reti daudzgadīgs 2–15 cm augsts lakstaugs, veido cerus. Stublāji stāvi, cilindriski, pie to pamata iesārtas lapu makstis ar lapas plātni vai tā ir reducēta. Lapas plātne sarveidīga, renesveida vai plakana. Ziedi vārpiņās. Vārpiņas olveidīgas, pa 1–5 stublāja galā galviņveidīgā ziedkopā. Pie ziedkopas pamata stāva, gara seglapa. Auglis – riekstiņš. Zied no jūlija līdz augustam. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās audzēs (Eglīte 2003). Apputeksnē vējš. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1,0 m (Lososová et al. 2023). Vienas paaudzes ilgums ir divi gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Gandrīz visā Eiropā, vietām Āzijā un Āfrikā sastopama suga, no mēreni karstās līdz mērenajai joslai. Adventīva suga Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē (GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā suga nav sastopama. Lietuvā reti sastopama valsts centrālajā daļā (Tabaka, Jankevičienė 2003). Latvijā sastopama ļoti reti. Lai gan ziņas par sugas sastopamību Latvijas teritorijā ir pat no 17. gs., pirmo reizi suga atrasta un ievākta herbārijā tikai 20. gs. beigās (Lodziņa 1989). Atrasta tikai valsts DR daļā (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Pēdējo reizi Latvijā reģistrēta 1989. gadā. Sugas agrākās atradnes (1988, 1989) pārbaudītas 2022. un 2023. gadā, taču suga nav atrasta. Tā kā mērķtiecīgi sugas meklējumi citviet piemērotās dzīvotnēs nav bijuši, iespējams, suga tomēr vēl ir sastopama Latvijā.
Populācija. Līdz šim zināmas tikai divas sugas atradnes. Atradne karjerā Nīcā apmeklēta 2022. gadā. 1989. gadā tur tika konstatēti gan atsevišķi indivīdi, gan nelielas audzes (LU BI kartotēka). Karjers aizaudzis un suga netika atrasta. Otra atradne – mitrs grants, ēnains meža ceļš Rucavas pagastā – apmeklēta 2023. gadā. 1988. gadā saru meldrs konstatēts aptuveni 2 m2 lielā platībā kopā ar parasto kamolzāli Dactylis glomerata, villaino meduszāli Holcus lanatus, ložņu vārpatu Elytrigia repens un spožaugļu doni Juncus articulatus (Lodziņa 1989). 2023. gadā ceļš ir aizaudzis ar lakstaugiem, sauss. Saru meldrs netika atrasts, un blakus esošais mežs ir nocirsts.
Dzīvotnes un ekoloģija. Saru meldrs ir dažādu jūras krasta dzīvotņu, zālāju, mitrāju suga (Axmanová 2022a). Aug galvenokārt slapjās, barības vielām nabadzīgās, vāji skābās līdz gandrīz neitrālās augtenēs, klajās vietās (Axmanová 2022b; Tichý et al. 2023). Sugai nepieciešami mēreni augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Informācija par sugas dzīvotnēm Latvijā ir tikai par 20. gs. atrastajām atradnēm. Latvijā atrasta uz mitra grants meža ceļa priežu mētrājā un pamestā grants karjerā (LU BI kartotēka). Citviet Eiropā aug mitrās, periodiski pārplūstošās ezeru, dīķu krastmalās, izbraukātās mitrās ceļu vietās zālājos, mitros jūras piekrastes smiltājos (Streeter 2009; SLU Artdatabanken 2025).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu nelabvēlīgi ietekmē dabiskā sukcesija un susināšana.
Aizsardzība. Abas 20. gs. zināmās atradnes ir ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Vēlama sugai piemērotu dzīvotņu izpēte Latvijas DR daļā. Saru meldrs pagaidām nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Bristle club-rush – Isolepis setacea. Very rare in Latvia; only two localities in the south-western part of the country from the end of the 20th century are known. It was last recorded in Latvia in 1989. Both historically recorded localities were surveyed in 2022 and 2023, but the species was not found there, as the habitats were no longer suitable. However, there have been no targeted surveys elsewhere. In Latvia, I. setacea was found on a damp forest road in a pine forest and in an abandoned gravel quarry. Both of I. setacea localities from the 20th century are outside protected nature areas. Surveys in suitable habitats in the south-western part of Latvia are needed. I. setacea shouldn`t be included on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
