Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Samērā lieli augi zaļās vai gaišzaļās velēnās. Primārais stumbrs stolonveida, sekundārie stumbri pušķveidīgi zaraini, daļa zaru pavedienveida. Stumbra lapas 1–2 mm garas, lapas pamatne īsi un šauri nolaidena, plātnes vidusdaļa šaurāka nekā pamatne, gals plati noapaļots, ar nedaudziem sīkiem zobiņiem. Lapas plātnes šūnas gandrīz apaļas, sīki papillozas. Lapas dzīsla spēcīga, beidzas nedaudz pirms lapas gala. Sporangiji tumšbrūni, cilindriski (Лазаренко 1955; Āboliņa, Vimba 1959; Smith 1978; Hedenäs et al. 2014; Игнатов, Игнатова 2004).
Izplatība. Eiropā suga zināma centrālajos un Z, un DA rajonos, daudz retāka tā ir D un R daļā. Citur tā ir sastopama Centrāl- un Ziemeļamerikā un daļā Āzijas (Sabovljevic 2019). Latvijā zināma kopš 19. gs. otrās puses (Aболинь 1968). Pirmo reizi konstatēta 1860. gadā (G. Girgensons). Pēdējos 50 gados konstatēta vairāk nekā 80 atradnēs (LVMI Silava un I. Rērihas sūnu herbārijs; Dabasdati.lv 2023; DAP 2023). Sastopama izklaidus visā valsts teritorijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 55 904 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 220 km2.
Populācija. Kopējā Eiropas sugas reģionālā populācija ir liela un stabila, ir daudz nesenu atradņu (Sabovljevic 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētītas, atradņu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug apgabalos, kur sastopami kaļķakmeņi, – uz klintīm un koku pamatnēm (Sabovljevic 2019). Latvijā suga saistīta galvenokārt ar egļu un platlapju mežiem un upju ielejām, kur tā aug gan uz koku pamatnēm un stumbriem (gobas, kļavas, liepas, apses, oša, ozola, vītola), kritalām, gan arī uz apēnotiem granīta akmeņiem un dolomīta (Aболинь 1968; LVMI Silava sūnu herbārijs; Dabasdati.lv 2023). Dabisko mežu indikatorsuga (Auniņš 2013). Sastopama kopā ar citām dabisko mežu indikatorsugām – tievo gludlapi Homalia trichomanoides, kažocenēm Anomodon spp.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir kailcirtes mitros egļu un platlapju mežos un mežos upju ielejās. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd apakšpopulācijas ir stabilas, bet situācija var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO.
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Suga konstatēta vairākās ĪADT: dabas liegumos “Jaša”, “Lubāna mitrājs”, “Pildas ezers”, Gaujas, Rāznas un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas parkā “Ogres ieleja”, aizsargājamo ainavu apvidos “Augšdaugava” un “Ziemeļgauja”. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autors: Baiba Bambe.
Summary. Slender tail-moss – Pseudanomodon attenuatus. In Europe, the moss species is known in the northern, central and south-east regions, and is much rarer in the south and west. Elsewhere, it is found in Central and North America and parts of Asia. It was first found in Latvia by G. Girgensohn in 1860. The species has been recorded in more than 80 localities over the last 50 years. It is found scattered throughout the country. EOO is 55,904 km2, and AOO is 220 km2. The size and trends of the regional population have not been studied in Latvia, but the number of recorded localities has recently increased. It is mainly associated with spruce and broadleaved forests and river valleys, where it grows on both the bases and trunks of trees (elm, maple, lime, aspen, ash, oak, willow), fallen trees, and on shaded granite stones and dolomite. The species is threatened by clear-cutting in moist spruce-fir and broadleaf forests and forests in river valleys. It is assessed as Near Threatened (NT) as subpopulations of the species are currently stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the area occupied by the species declines. The species should be included on the list of protected species of Latvia. The species has been found in several protected nature territories – the “Jaša”, “Lubāna mitrājs” and “Pildas ezera salas” Nature Reserves, the Gauja, Ķemeri, Rāzna and Slītere National Parks, the “Ogres ieleja” Nature Park, and the “Augšdaugava” and “Ziemeļgauja” Protected Landscape Areas. Protection of the localities of the species and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
