Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Sīki vienmājas augi zaļās, gaišzaļās vai brūnganās līdz 1 cm augstās velēnās. Lapas līdz 4 mm garas, pie pamatnes paplašinātas, stumbram piegulošas, ar garu, mitrā stāvoklī atstāvošu galu, bet sausas – izlocītas, tikai galā zobainas. Šūnas pie lapas pamatnes šauri taisnstūrainas, lapas galā šaurākas. Perihecija lapām sašaurinātais gals īsāks. Lapas dzīsla blīva, spēcīga, iziet lapas galā. Sporofītu veido bieži. Setas 1–3 cm garas, dzeltenas. Sporangiji nedaudz liekti, ar sašaurinātu pamatni, kas ir gandrīz tikpat gara kā pats sporangijs (Лазаренко 1955; Smith 1978; Jukonienė 2003; Игнатов, Игнатова 2003; Hallingbäck et al. 2006; Liepiņa 2017).
Izplatība. Eiropā sugas izplatība iekļauj boreālās zonas kalnu reģionus. Sastopama Islandes ziemeļrietumos, visā Fenoskandijā, līdz Urālu kalniem un dienvidos līdz Pireneju un Balkānu kalniem, Rumānijai un Ukrainai. Sastopama arī Āzijā un Ziemeļamerikā (Ochyra et al. 1988; Ignatov et al. 2006; Zheleznova, Shubina 2008; Heras Pérez, Infante Sanchez 2009; Hodgetts 2015; Hallingbäck et al. 2019). Latvijā pirmo reizi konstatējis A. Brutāns 1857. gadā Rūjienas apkārtnē (Aболинь 1968). 1920. gadā atrasta Ēbeļmuižas parkā Ziepniekkalnā Rīgā (J. Mikutovičs). Vēlāk ilgāku laiku nebija atrasta. 1961. gadā novērota Viesītes pagastā (A. Āboliņa). 21. gs. konstatēta trīs vietās – Vilpulkas pagastā (B. Bambe, 2006), Vīksnas un Līgatnes pagastā (A. Opmanis, 2007, 2020) (LVMI Silava herbārijs; A. Opmaņa datubāze). Sastopamības apgabals (EOO) ir 5967 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Eiropā suga ir plaši sastopama, bet ne visur ir parasta. Lai arī reģionālā populācija ir stabila, tomēr dažās valstīs ir vērojama sastopamības mazināšanās Igaunijā, Lietuvā, Polijā), savukārt Nīderlandē un Beļģijā apakšpopulāciju skaits palielinās (Hallingbäck et al. 2019). Latvijā reģionālā populācija nav īpaši pētīta. Parasti atradnēs sastop nelielā daudzumā, tikai vienu reizi atzīmēta 1 x 1 m platībā (A. Opmanis, Ratniekurgas grava Līgatnes pagastā).
Biotopi un ekoloģija. Ziemeļvalstīs aug uz atklātas kūdrainais vai māla augsnes, tāpat arī smalkā smiltī. Biežāk sastopama mēreni vai vāji skābās augsnēs. Atrasta ceļmalās, grāvjos, meža ceļos un mežā automobiļu iebrauktās sliedēs. Dabiskāki biotopi ir upju krasti, periodiski applūstošas piekrastes un mitras pļavas. Suga sastopama izklaidus zemieņu mežu reģionos (Hallingbäck et al. 2006, 2019). Latvijā atrasta uz māla un mālsmilts augsnes mežos un izcirtumā; pavadītājsugas dažādas – gan kolonizatorsugas lauka ragvācelīte Anthoceros agrestis, viļņainā lācīte Atrichum undulatum, mainīgā divzobīte Dicranella varia, Vondrāčeka fosombronija Fossombronia wondraczekii, vairpumpuru polija Pohlia bulbifera, gan arī parastā pellija Pellia epiphylla, spurainais sfagns Sphagnum squarrosum (A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugai lielu apdraudējumu nav, jo tā bieži sastopama cilvēka traucētos biotopos, piemēram, ceļmalās, grāvjos un pie dzelzceļa (Hallingbäck et al. 2019). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Konstatēta vienā ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Jāveic sugas atradņu aizsardzība, pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis.
Summary. Ambiguous long-necked moss – Trematodon ambiguus. The moss found from north-west Iceland, across Fennoscandia, east to the Ural Mountains in Russia and south to the Pyrenees and the Balkans, Romania and Ukraine, also in Asia and North America. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1857. It has recently been detected in four locations – Viesīte parish, Vilpulka parish, Vīksna and Līgatne parishes. Usually found in small amount in the localities, only once in a 1x1 m area. EOO is 5,967 km2, and AOO is 12 km2. The regional population of the species in Latvia has not been specifically studied. In Latvia it grows on clay and loamy soil in forests and clearings. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Found in one protected nature territory – the Gauja National Park. Protection of the localities of the species and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
