Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–70 cm augsts ūdensaugs ar stāvu stublāju. Lapas rozetē, pelēkzaļas līdz tumšzaļas. Augam ir virsūdens lapas, peldlapas un iegrimušās lapas. Virsūdens lapas lancetiskas līdz šauri eliptiskas, 4,5–20 cm garas, līdz 4,5 cm platas, pakāpeniski sašaurinātas, garā kātā, plātnes mala gluda, gals smails. Uz ūdens virsmas peldošās lapas un zemūdens lapas attīstās reti. Ziedkopa ziedēšanas laikā paceļas virs ūdens, tajā ir 3–7 mieturi, apakšējo mieturu zari garāki nekā augšējie. Ziedam ir trīs zaļas kauslapas un trīs bāli sārtas vainaglapas ar dzeltenīgu plankumu pie pamata un zobainu malu. Auglis – 2–2,9 mm garš riekstiņš kopauglī. Zied no jūnija beigām līdz septembrim (Gavrilova 2003; Priedītis 2014). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002).
Izplatība. Plaši izplatīta ūdensaugu suga Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. Tā ir biežāk sastopamā cirveņu Alisma L. ģints suga Vidusjūras reģionā un Rietumāzijā. Savukārt Centrāleiropā un Baltijas reģionā tā sastopama reti, pārsvarā ūdeņos gruntī, kas satur karbonātus. Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z malā; suga sastopama ļoti reti, stabila populācija ir divos posmos Abavas lejtecē dabas parkā “Abavas senleja”. Ir senāki dati, līdz 1991. gadam, par atradnēm Bauskas un Daugavpils apkārtnē, kā arī Ventā un Rītupē (Gavrilova 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 6210 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2. Mērķtiecīgu sugas izplatības pētījumu nav bijis.
Populācija. Stabilas šaurlapu cirvenes atradnes atrodas dabas parkā “Abavas senleja”, bet indivīdu skaits atradnēs nav zināms.
Dzīvotnes un ekoloģija. Galvenokārt vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām vidēji bagātu līdz bagātu augteņu suga (Tichý et al. 2023). Latvijā tā atrasta upēs, lēni tekošos ūdeņos; literatūrā minēts, ka suga sastopama arī stāvošos ūdeņos, – ezeru, dīķu piekrastēs. Eiropas centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir niedrāji stāvošos eitrofos ūdeņos, zemas hidrofilo viengadīgo augu sabiedrības gan ar slāpekli bagātās, gan ar slāpekli nabadzīgās augtenēs, eitrofo lakstaugu sabiedrības staignās vietās upju krastmalās un citos mitrājos (Sádlo et al. 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Dabas parka “Abavas senleja” dabas aizsardzības plānā kā drauds sugas pastāvēšanai minēta pastiprināta Abavas aizaugšana ar ūdensaugu sugām, kas nomāc šaurlapu cirveni (Bodnieks 2016). Upes aizaugšanu izraisa piesārņojums ar barības vielām.
Aizsardzība. Atradnes atrodas dabas parkā “Abavas senleja”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda agrāk konstatētās atradnes, kā arī jāmeklē jaunas sugai piemērotas dzīvotnes un jāveic sugas monitorings Abavā. Jānovērš upju piesārņojums ar barības vielām.
Autore: Laura Grīnberga.
Summary. Narrow-leaved water-plantain – Alisma lanceolatum. It is very rare in Latvia. There is a stable population in two sections in the lower reaches of the River Abava (the “Abavas senleja” Nature Park); old records are known from the vicinity of Bauska, Daugavpils and the River Venta. The AOO is 32 km2, and the EOO – 6,210 km2. Studies on the distribution of the species, population size and its changes in Latvia have not been conducted. In the known localities in Latvia, the species’ habitats are in rivers with slow-flowing water; according to literature, it may also grow in stagnant waters (lakeshores and artificial ponds). The threats may be competition from other aquatic plant species, which can suppress A. lanceolatum. Overgrowth of the river is caused by the eutrophication of water. To preserve the population and assess the population status in Latvia, it is necessary to survey the earlier recorded localities, including other sections in the River Abava, and to monitor the occurrence of the species in the River Abava.
Literatūras saraksts
